Ignalinas atomelektrostacija (AES), kuras ražoto elektroenerģiju izmantoja arī Latvijas rūpniecības uzņēmumi un mājsaimniecības, kopš 1. janvāra ir slēgta. Tā kā Latvenergo šobrīd pilnībā nodrošina Latvijai nepieciešamo elektroenerģijas daudzumu, tad Ignalinas AES slēgšana nav radījusi nekādas izmaiņas Latvijas energoapgādē.
Eksperti gan norāda uz iespējamu elektrības cenu kāpumu nākotnē.
Slēgšanai bija gatavi
Tā kā Ignalinas AES slēgšanas fakts bija zināms jau sen, tas nenāca kā pārsteigums. Šai X stundai Ignalinā jau laikus gatavojās gan Lietuva, gan arī tie uzņēmumi un valstis, kas importēja Ignalinā saražoto elektroenerģiju.
"Visi, kas strādā enerģētikas jomā un ir ar mums saistīti, arī pēc Ignalinas AES slēgšanas dara to pašu, ko līdz šim. Vienīgi var mainīties uzsvari. Līdz šim Latvijā vairāk skatījāmies uz Lietuvu un Igauniju, turpmāk būs jāskatās uz austrumu energoresursiem," skaidroja Latvenergo valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons. Latvenergo Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns uzskata, ka kopumā Baltijas valstīs, Krievijā un Baltkrievijā ir pietiekami elektrostaciju un pārvades tīklu resursu, lai arī pēc Ignalinas AES slēgšanas Baltijas energosistēmā nodrošinātu drošu elektroapgādi.
Lietuvas eksperti Latvenergo elektroniskajā žurnālā Energo Forums norāda, ka pēc Ignalinas AES slēgšanas būtiski palielināsies elektroenerģijas tranzīta plūsma un īpaši tas skaršot Latviju. "Paredzams, ka vairāki Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmu starpsavienojumi būs noslogoti teju simtprocentīgi. Šāds noslodzes režīms, protams, palielina arī avāriju risku un uzliek papildu atbildību Baltijas valstu energosistēmu operatoriem. Bez tam nedrīkst aizmirst arī kaimiņvalstu elektroenerģijas piegādātāju iespējamās tehniskās problēmas un avārijas, kuru rezultātā var nodzist būtisks elektroenerģijas piegādes virziens," raksta izdevums.
Latvija elektrību arī eksportē
Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis Neatkarīgo informēja, ka šobrīd Latvenergo nav nepieciešamības iepirkt elektroenerģiju, turklāt pārpalikums pēc pašu patēriņa apmierināšanas tiek eksportēts. "Pašreizējie dati liecina, ka Latvija konkrētajā brīdī ir elektroenerģijas eksportētājvalsts, jo iekšējās ģenerācijas jauda pārsniedz pieprasījumu par vidēji 200 MW. Savukārt gadījumā, ja nebūs iespējas nodrošināt vietējo patēriņu, iepriekš no Ignalinas iepirktais elektroenerģijas apjoms tiks kompensēts ar elektroenerģijas iepirkumu no Igaunijas, Krievijas un Skandināvijas," skaidroja A. Siksnis.
Saskaņā ar operatīvajiem datiem 2009. gadā a/s Latvenergo no Lietuvas importēja vairāk par 300 000 MWh elektroenerģijas, kas ir vairāk par 10% no visas elektroenerģijas, kas iepirkta citās valstīs.
"Elektroenerģijas importa apjoms gada griezumā ir atkarīgs no dažādiem mainīgajiem faktoriem. Starp tiem ir, piemēram, ūdens pietece Daugavā, gaisa temperatūra, kuras krišanās veicina elektroenerģijas patēriņu, kā arī pat tādi lielumi kā elektroenerģijas cenu mainība kaimiņvalstīs. Gadījumā, ja importēt ir lētāk, nekā ražot uz vietas, elektroenerģija tiek iepirkta. Turklāt visi šie faktori ikdienā variē. Iepriekšējos gados pašnodrošinājums sasniedzis vidēji 60 līdz 70% no kopējā iekšējā patēriņa. Tomēr, sākot ar 2010. gadu, aina var būtiski mainīties, jo ir zudis lētākās reģionā ražotās elektroenerģijas ražotājs – Ignalinas AES –, līdz ar to Latvijā saražotā elektroenerģija var izrādīties ievērojami konkurētspējīgāka nekā iepriekš, kas savukārt sekmēs vietējo ražošanu, veicinot importa samazinājumu," A. Siksnis prognozēs bija optimistisks.
Cena var kāpt par 30%
Eksperti gan pieļauj, ka Ignalinas AES slēgšana varētu izraisīt elektrības cenu kāpumu. Lietuvas Enerģētikas institūta profesors Jurģis Vilemas uzskata, ka līdz ar Ignalinas AES slēgšanu galvenokārt tiek zaudētas lielas jaudas un stabils lēts elektroenerģijas ģenerācijas avots. Īpaši sāpīgi tas ir Lietuvai, jo tā vienā mirkli ir pārvērtusies no elektrības eksportētājas par importētāju. Pēc Lietuvos Energija pārstāvju Antanas Jankauskas un Renatas Gaudinskaites sniegtās informācijas, elektroenerģijas deficīts Lietuvā pēc Ignalinas AES slēgšanas varētu būt 70% apmērā – vēl liekāks nekā Latvijā.
Eksperti uzskata, ka minimālais elektrības cenas kāpums Lietuvā šogad varētu būt par 30%. Tomēr par elektrības cenu kāpumu šā gada pirmajos mēnešos vēl ir pāragri runāt, uzskata Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors, Dr. sc. ing. Kārlis Briņķis. Viņš gan norāda, ka Ignalinas AES darbība noturēja zemu arī Krievijas eksportētās enerģijas cenu. Taču pēc Ignalinas AES slēgšanas arī Krievija varētu pacelt eksportētās elektroenerģijas cenu, pieļāva K. Briņķis.
"Līdz ar stacijas slēgšanu, var sākt runāt par reālajām tirgus cenām atbilstošām elektroenerģijas izmaksām reģionā, jo Ignalinas AES nebija jāatpelna būvniecībā ieguldītās izmaksas. Līdz ar to, Ignalinu slēdzot, Latvija iegūs jaunus noieta tirgus, jo pēdējos gados veiktā Latvenergo ražotņu modernizācija nozīmē iespēju ražot elektroenerģiju augsti efektīvā veidā ar mūsdienīgām tehnoloģijām. Kaut arī pastāv iespēja elektroenerģijas cenai pieaugt, Latvenergo ražotā elektroenerģija izmaksu ziņā var izrādīties ievērojami konkurētspējīgāka nekā Lietuvā gan moderno ražošanas objektu, gan arī diversificētās ražošanas veidu dēļ (HES, TEC)," savukārt bilda A. Siksnis.