Pretēji ekonomikas ministra Arta Kampara optimistiskajām aplēsēm, ka Latvijas rūpniecība pamazām atgūstas, turklāt labāk nekā vidēji Eiropas Savienībā un Igaunijā, Latvijas uzņēmēji nākotnē raugās daudz piesardzīgāk. Viņuprāt, šis gads ekonomikā būs ļoti smags un atveseļošanās varētu sākties tikai 2011. vai 2012. gadā.
Ēnu ekonomika
Kaut arī valsts iestādes sola cīnīties ar pelēko ekonomiku, bargi sodot pārkāpējus, Neatkarīgās aptaujātie eksperti pieļauj, ka šogad krēsla pār ekonomiku varētu plesties plašumā. Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka šogad saglabājas risks ēnu ekonomikai vēl vairāk pieaugt, jo ēnu ekonomikas iemesli tradicionāli rodami augstā nodokļu slogā un birokrātijā. Pēc LDDK aplēsēm, Latvijā tā dēvētās ēnu jeb pelēkās ekonomikas īpatsvars ir augstākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 39,4% no IKP. Citi eksperti gan norādīja, ka tik augsts ēnu ekonomikas līmenis ir pārspīlēts, kā reālāku minot aptuveni 20 procentus no IKP.
DnB Nord bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzina – kaut arī pelēkās ekonomikas īpatsvara pieaugums nereti tiek pārspīlēts, novembra mazumtirdzniecības dati liek domāt tieši par to – pretēji loģikai straujāk krīt pārtikas preču apgrozījums, kas kopš oktobra sarucis par 3,9%, kamēr nepārtikas preču pārdošana samazinājusies par 1,4 procentiem.
Arī SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks uzskata, ka, turpinot samazināties algu līmenim, noteikti augs aplokšņu algu īpatsvars. Nepilna laika nodarbināto īpatsvars saglabāsies liels un tik drīz nemazināsies. "Cīņa ar ēnu ekonomiku būs viens no nozīmīgākajiem valdības izaicinājumiem un uzdevumiem," uzsvēra A. Vilks.
Patēriņa cenas vēl kritīšot
Pēc ekspertu domām, šogad gaidāma turpmāka vidējo patēriņa cenu samazināšanās. A. Vilks prognozē, ka deflāciju varētu būt 3 procentu apmērā. Pēc viņa domām, vairāk ir jāsamazinās pakalpojumu cenām, jo tām ir tiešāka saikne starp pieprasījumu un piedāvājumu iekšējā tirgū.
SEB bankas eksperts makroekonomikas jautājumos Dainis Gašpuitis uzsvēra, ka patlaban ekonomikā dominē visi faktori, lai patēriņš turpinātu līdzšinējo lejupslīdi. Tas ir, atalgojums rūk, agrākos gados ierastās svētku piemaksas ir pagātne, bet bezdarbs turpina pieaugt. Kā liecina iedzīvotāju aptauja, drošības nav arī tiem, kas vēl ir nodarbināti, kas liek divkārt apdomīgi tērēt un liekos līdzekļus uzkrāt. Turklāt ziemas sezona liek noteiktu daļu ienākumu novirzīt maksai par mājokli.
Arī šogad mazumtirdzniecībā gaidāms kritums, taču tas būšot mērenāks nekā pērn.
"Šā gada pirmais ceturksnis būs ļoti tukšs. Kopumā arī šajā gadā patēriņš turpinās sarauties, kas gan pagājušogad piedzīvotā lielā krituma dēļ uzrādīs mazākus mīnusus. Turpmāk lielākas perspektīvas būs veikaliem, kam ir izdevies noturēt savu lojālo patērētāju loku, kā arī veikaliem, kas orientējas uz precēm ar pazeminātām cenām, tiešajai tirdzniecībai un tirdzniecībai internetā," teica D. Gašpuitis.
Pēc ekspertu domām, mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums varētu atsākties vien 2011. gadā, kad būs skaidrība par valsts finanšu stāvokli, skaidrāk iezīmēsies bezdarba mazināšanās, atsāksies kreditēšana un iedzīvotāji iegūs kaut kādu pārliecību par nākotni.
Pirmie atkopsies eksportētāji
Pēc A. Vilka prognozēm, pārliecinošākas pozitīvās pazīmes ekonomikā gaidāmas šā gada otrajā pusgadā. Nozares, kuras pirmās izjutīs pārmaiņas, būšot tās, kuras ātrāk spēs rast un palielināt noietu ārējos tirgos, jo vietējais patēriņš turpinās rukt. Viņaprāt, labākus rezultātus šogad varētu sasniegt rūpniecība, lauksaimniecība un tranzīts.
"Ir nosacījumi, lai arī tūrisms spētu uzrādīt labus rezultātus. Rūpniecībā patlaban iezīmējas nozares, kurām ir iespējas turpināt kāpināt savu apgrozījumu – tās ir ķīmiskā, mašīnbūves, pārtikas un jo sevišķi kokrūpniecība. Nav izslēgts, ka arī citas nozares, aktīvi strādājot pie jaunu tirgu meklēšanas, panāks tendenču maiņu," sacīja A. Vilks.
***
VIEDOKĻI
Artis Kampars, ekonomikas ministrs:
– Neraugoties uz straujo ekonomikas kritumu, mūsu rūpniecība pamazām atgūstas, turklāt labāk nekā vidēji Eiropas Savienībā un Igaunijā. Par situācijas uzlabošanos liecina, piemēram, rūpniecības konfidences rādītāji, kas ir pašu rūpnieku un ražotāju vērtējums par nākotnes perspektīvām. Tas man ļauj nākotnē raudzīties ar piesardzīgu optimismu. 2010. gadā Latvijas ekonomikas atveseļošanās turpināsies. Prognozes liecina, ka eksports turpinās palielināties vismaz par 1–2% ik ceturksni. Latvijas preču un pakalpojumu eksporta-importa bilancē saglabāsies līdzsvars vai pat būs neliels eksporta pārsvars. Eksporta pieaugumu nodrošinās tradicionālās eksporta nozares – kokrūpniecība, pārtikas, metālu, mašīnu un iekārtu ražošana, ķīmiskā rūpniecība, arī tranzīta nozare. Vēlos īpaši atzīmēt, ka jau šā gada pirmajā pusē plānojam pozitīvu izrāvienu nodokļu administrēšanā mazajiem amatniekiem un individuālo profesiju pārstāvjiem, kā arī mikrouzņēmumiem, ieviešot vienotu, fiksētu nodokļu maksājumu režīmu līdzšinējās visai sarežģītās, smagnējās nodokļu sistēmas un grāmatvedības vietā.
Valdis Blūms, Latfood valdes priekšsēdētājs:
– Vērtējot 2010. gadu, savās prognozēs esmu piesardzīgs. Uzskatu, ka liela nozīme būs valdības darbam un profesionalitātei pamatot viena vai otra lēmuma nepieciešamību. Ja analizējam pagājušā gada nogali, tad šķēpu laušana par šā gada budžetu notika ne tikai smagnēji, bet arī ilgi, tādējādi uzņēmējus turot neziņā, kāda būs nodokļu politika un biznesa vide kopumā. Ja politiķi izvirzīs vienotu kursu un to ievēros, tad spēles noteikumi būs ne tikai pārskatāmi, bet arī zināmi. Tas savukārt palielinās ražotāju konkurētspēju gan vienotajā Baltijas tirgū, gan citos eksporta tirgos.
Dzidris Augustinovičs, SIA EBS valdes priekšsēdētājs:
– Manuprāt, šā gada pirmajā ceturksnī būvniecības nozares kritums sasniegs kritisko punktu. Izdzīvos tie uzņēmumi, kas jau laikus domājuši par iestrādnēm nākotnei, taču grūtāk varētu klāties tiem, kas šogad vēl darbojas uz iepriekšējo gadu sasniegtajiem rezultātiem. Šā brīža ekonomiskajā situācijā būvniecības nozares tendences liecina par to, ka būvdarbu veicēji paši cenšas izdarīt visus iespējamos darbus, nevis piesaista profesionālus apakšuzņēmējus. Līdz ar to darba kvalitāte nav atbilstoša tirgū noteiktajai cenai, un visbiežāk vislielākais cietējs ir tieši pasūtītājs.
Ivars Andiņš, Maxima Latvija preses sekretārs:
– Mēs paredzam, ka grūts būs janvāris un februāris, bet līdz vasaras vidum situācija stabilizēsies. Gada otrajā pusē ar piesardzīgu optimismu paredzam ekonomikas atdzīvošanos. Ja tā notiks, tad būs labi. Nākamā gada Ziemassvētkus Latvijas iedzīvotāji, iespējams, sagaidīs priecīgāki.
Arnis Veinbergs, Balticovo valdes priekšsēdētājs:
– Gads nebūs viegls ne uzņēmējiem, ne iedzīvotājiem. Tie uzņēmēji, kuri spēs izmantot resursu palētināšanos un veiks nepieciešamos restrukturizācijas pasākumus, atrodot un liekot lietā savas spēcīgās puses, varēs kļūt par tirgus līderiem. Pieļauju, ka notiks izmaiņas starp vadošajiem spēlētājiem nozarēs un tiem, kuri spēs izmantot situāciju un palielināt ietekmi tirgū. Izšķirīga kvalitāte nākamajā gadā būs uzņēmība.
Ivars Geidāns, Merks valdes priekšsēdētājs:
– Daļai būvniecības nozarē strādājošo 2009. gads bija šoka gads, kad kritums sasniedza aptuveni 40 procentus. Faktiski būvniecība Latvijā bija apstājusies – jaunu privāto pasūtījumu bija ļoti maz, vien turpinājās daži iepriekš uzsāktie lielie projekti, piemēram, DnB Nord bankas ēkas, Nacionālās bibliotēkas, Biržas mājas celtniecība. Gada nogalē, strādājot pie nākamā gada budžeta, redzējām, ka 2010. gada prognozējamo pasūtījumu portfelis, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, gan skaita, gan apjomu ziņā izskatījās diezgan patukšs. Nozarei šis būs smags gads, taču kritums vairs nebūs tik straujš kā pērn. Gaidāms samazinājums nozarē 10–15% apjomā. Šogad, visticamāk, gan pēc nozarē nodarbināto skaita, gan būvniecības apjomu lieluma Latvijas būvniecība nonāks 2003. vai 2004. gada līmenī. Ir skaidrs, ka būvniecības nozares augšupeja sāksies līdz ar ekonomikas atveseļošanos, un diez vai tas notiks tuvāko divu gadu laikā. Bet jau 2012. gads varētu būt pirmais gads, kad Latvijas ekonomikā un būvniecībā sāksies augšupeja.