Nākamajā gadā būvniecības apjomi Latvijā turpinās samazināties, prognozēja biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie būvnieki.
SIA "Merks" valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns lēš, ka būvniecības apjomu kritums salīdzinājumā ar 2009.gadu nākamgad būs 10%-15% liels.
Viņaprāt, tuvākajos gados būvniecības nozarē lielākie pasūtītāji būs valsts un pašvaldības. "Tāpēc būtu jāpilnveido šo institūciju darbinieku prasmes kvalitatīvi sastādīt konkursu nolikumus un vadīt būvniecības projektus, efektīvi izmantot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus," uzsver Geidāns, piebilstot, ka gan valsts, gan pašvaldību budžeti "maksās par "trekno gadu" kļūdainajiem lēmumiem būvēt tādas ekonomiski neizdevīgas būves kā Dienvidu tilts un Gaismas pils".
"2010.gads mums visiem jāizmanto, lai saprastu galvenos Latvijas ekonomikas un būvniecības attīstības virzienus pēc krīzes, nepieciešamās būves un to apjomus, kas vajadzīgi Latvijas ekonomikai," uzskata Geidāns.
Arī holdinga kompānijas "Latvijas Novitātes komplekss" padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs norāda, ka būvniecības apjomi 2010.gadā turpinās samazināties, jo galvenokārt tiks pabeigti iepriekšējos gados iesāktie projekti.
"Uzlabojumus būvniecības nozarē var sagaidīt tikai tādā gadījumā, ja tiks pielikti nopietni pūliņi, kas ļaus piesaistīt ārzemju investīcijas, vai arī beidzot intensīvi sāks izmantot ES struktūrfondu līdzekļus. Citus avotus attīstībai es neredzu," norāda Milovs.
SIA "Latvijas Energoceltnieks" (LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis uzskata, ka patlaban būvniecības nozarē nav "neviena raksturojoša lieluma, kas liecinātu par krituma apstāšanos un kādiem stabilitātes iedīgļiem". Tā kā nākamgad tiks pabeigti iepriekš uzsāktie objekti, bet izsniegto būvatļauju skaits ir samazinājies, viņaprāt, runāt par jauniem, nozīmīgiem ilgtermiņa projektiem būvniecības sektorā nevar.
Darba apjoma samazināšanos būvnieki centīsies kompensēt ārvalstīs. "Vai tas izdosies, būs atkarīgs no katra būvuzņēmuma līdzšinējām iestrādēm, meklējot sadarbības partnerus ārvalstīs. Esmu pārliecināts, ka Latvijas būvniekiem ārvalstīs ir pietiekami augsta konkurētspēja, vērtējot gan no speciālistu kvalifikācijas, gan nenoliedzami arī cenas perspektīvas," uzskata Asars-Asarovskis.
Viņaprāt, ir virkne valstu, tostarp attīstītās NVS valstis, kur Latvijas būvniekiem ir pietiekami plašas iespējas izvērsties un attīstīt savu darbību. "Ir skaidrs, ka Latvijā visiem būvniekiem darba nepietiks, tādēļ spēja pārkāpt valsts robežu būs arī izdzīvošanas jautājums," norāda būvnieks.
Latvijas tirgū, kā skaidro LEC vadītājs, līdz ar būvniecības apjomu samazināšanos nākamgad "turpinās darboties nozares pašregulējošais mehānisms". "No tirgus pazudīs atlikušās firmas "viendienītes”, kas masveidā saradās būvniecības buma laikā. Tirgū paliks spēcīgākie un profesionālākie būvuzņēmumi, kas savu darbību balsta uz ilgtermiņa stratēģiju," prognozē Asars-Asarovskis.
Kā ziņots, 2008.gadā būvniecības apjomi Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija samazinājušies par 3,7%, bet 2007.gadā - pieauguši par 12,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2009.gada deviņos mēnešos būvniecības apjomi attiecībā pret 2008.gada atbilstošo periodu bija samazinājušies par 34,1%.