VID novērš 2,35 miljonu latu izkrāpšanu no valsts budžeta; bažījas par zaudējumiem kādai bankai

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde (FPP) decembra vidū apturējusi šogad jau 13. ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb "naudas atmazgāšanu" saistīta noziedzīga grupējuma darbību, kurš mēģinājis izkrāpt no budžeta 2,35 miljonus latu.

FPP izmeklētāji uzskata, ka šīs shēmas darbības rezultātā zaudējumi lielā apmērā var tikt radīti arī kādai Latvijas kredītiestādei, kura aizdomās turētās personas uzņēmumam izsniegusi kredītu vairāku desmitu miljonu eiro apmērā, informēja VID Komunikācijas daļā.

Pēc VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāju rīcībā esošās informācijas aizdomās turētā persona vairākkārtīgi pieprasījusi no kredītiestādes kārtējās kredīta daļas maksājuma izmaksu, par pamatojumu norādot viltotus dokumentus par fiktīviem darījumiem.

Norādot uz izmeklēšanas interesēm, VID atturējās konkretizēt kredītiestādes nosaukumu, taču solīja konkretizēt, vai izmeklētāji par iespējamiem zaudējumiem informējuši pašu banku.

Grupējuma darbība apturēta 15.decembrī, taču izmeklētāji nākuši uz pēdām šim grupējumam, turpinot izmeklēt 2009.gada 5. janvārī uzsākto kriminālprocesu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, informē VID.

Izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka daži no grupējuma "klientiem" turpina izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā, iesaistoties jau citā noziedzīgā "naudas atmazgāšanas" shēmā.

Divās dienas - 15. un 16.decembrī - FPP izmeklētāji kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanā kopumā veica 11 kratīšanas Salaspilī, Smiltenē, Rīgā un Jūrmalā.

FPP rīcībā esošā informācija liecina, ka 13 aizdomās turētās personas 2009.gada augustā, izmantojot vairākus uzņēmumus, kas formāli darbojās būvniecības un nekustamā īpašuma jomā, noformēja ar nodokli apliekamu darījumu dokumentus par faktiski nenotikušiem darījumiem.

Tādējādi shēmas organizatori dokumentāli rādīja šķietamu saimniecisko darbību un iesniedza VID pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijas un pielikumus par faktiski nenotikušiem darījumiem, kas bija par pamatu mākslīgas PVN pārmaksas izveidei.

Šā gada augustā un septembrī noziedzīgajā shēmā iesaistītie uzņēmumi deklarējuši VID fiktīvus darījumus vairāk kā 9,7 miljoniem latu, šādā veidā samazinot budžetā maksājamo PVN vairāk kā 1,7 miljonu latu apmērā.

Kratīšanu laikā pie aizdomās turētajām personām izņemti vairāku uzņēmumu dokumenti, piezīmes - elektroniska veidā un ar roku zīmētas un aprakstītas shēmas - un priekšmeti - zīmogi, banku kodu kalkulatori -, kas liecina par to, ka shēmas darboņi jau bija sagatavojuši PVN pārmaksu atmaksu pieprasījumus un gatavojās iepriekšminēto fiktīvo darījumu rezultātā saņemt atpakaļ no valsts budžeta mākslīgi izveidotu PVN pārmaksu vairāk kā 2,35 miljonu latu apmērā.

Kratīšanu laikā izņemti noziedzīgajā shēmā iesaistīto uzņēmumu zīmogi, kodu kalkulatori, vairāk kā 10 uz fiktīvu amatpersonu vārdiem reģistrētu uzņēmumu grāmatvedības dokumenti un citi nozīmīgi lietiskie pierādījumi, kā arī skaidra nauda - 5000 latu un 600 eiro (422 lati).

Kratīšanas Rīgā un Jūrmalā tika veiktas arī pie kādas personas, kura ir atzīta par aizdomās turēto personu kriminālprocesā, ko VID Finanšu policija uzsākusi jau šī gada janvārī pēc Krimināllikuma 195.panta trešās daļas un 218.panta trešās daļas par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un šādā veidā iegūtu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

2009.gada 5.janvārī uzsāktajā kriminālprocesā laikā no 26. līdz 28.februārim FPP īstenoja vērienīgu pirmstiesas izmeklēšanas darbību kopumu. FPP izdevās apturēt kāda noziedzīgā grupējuma darbību un kriminālprocesa ietvaros noziedzīgā shēmā iesaistīto uzņēmumu norēķinu kontos kredītiestādēs Latvijā un Igaunijā arestēt vairāk kā 950 000 latu.

Turpinot izmeklēšanu minētā kriminālprocesa ietvaros, tika noskaidrots, ka daži no grupējuma "klientiem" turpina izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā iesaistoties citā noziedzīgā naudas atmazgāšanas shēmā, proti, šajā, kura darbību VID Finanšu policijas pārvaldei ir izdevies apturēt decembra vidū.

Tādējādi arī izmeklēšana saistībā ar 15.decembrī apturēto noziedzīgo grupējumu tiek īstenota 5.janvārī uzsāktā kriminālprocesa ietvaros.

VID norāda, ka kratīšanu laikā viena no aizdomās turētajām personām veikusi aktīvu pretdarbību izmeklētājiem.

Persona mēģinājusi slēpt pierādījumus, cenšoties tos aizmest prom, telefoniski devusi norādījumus trešajām personām nelaist FPP darbiniekus telpās kratīšanu izdarīšanai, kā arī deva norādījumus iznīcināt vai noslēpt pierādījumus, kas atradās objektos, kur arī tika veiktas kratīšanas.

Tāpat persona pretojusies arī fiziski un to izdevās savaldīt, tikai piesaistot Jūrmalas pilsētas Pašvaldības policijas darbiniekus.

Persona, neskatoties uz to, ka tai jau piemērots aizdomās turamās personas statuss janvārī sāktajā kriminālprocesā, līdz šim izvairījās no procesuālo darbību veikšanas, tas ir - atrunājoties ar dažādiem iemesliem, kuru patiesums neapstiprinājās izmeklēšanas gaitā, neieradās FPP liecību sniegšanai.

Tāpat persona turpinājusi veikt identiskus noziedzīgus nodarījumus tautsaimniecībā, saistībā ar kuriem tai jau piemērots aizdomās turamās personas statuss, proti, izmantoja cita noziedzīga grupējuma pakalpojumus naudas līdzekļu "atmazgāšanai", informē VID.

Lai gan FPP ierosinājusi tiesai piemērot šai personai drošības līdzekli - apcietinājumu, lai tādējādi pārtrauktu noziedzīgās darbības un sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu valsts ieņēmumu jomā, tomēr tiesa apcietinājumu nepiemēroja, un tādēļ procesa virzītājs piemēroja šai personai ar reālu brīvības atņemšanu nesaistītus drošības līdzekļus, proti, aizliegumu izbraukt no valsts, nodošanu policijas uzraudzībā, kā arī uzturēšanos noteiktā dzīvesvietā.

Kopumā šī gada 5. janvārī uzsāktā kriminālprocesa ietvaros kopš februāra par aizdomās turētām ir atzītas 13 personas - tostarp gan tās personas, kas bija iesaistītas februārī apturētajā noziedzīgajā grupējumā, gan tās, kuras par aizdomās turētajām personām ir atzītas pēc pagājušajā nedēļā notikušajām izmeklēšanas darbībām.

Visām 13 personām ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, piemēram, aizliegums izbraukt no valsts un aizliegums tuvoties noteiktām personām.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais