Ekonomikas lejupslīde veicina imigrantu aizceļošanu no Īrijas

Desmitiem tūkstoši imigrantu, kas ekonomiskā buma laikā devās uz Īriju darba meklējumos, domājams, valsti pametuši, sākoties recesijai, liecina trešdien publiskotie statistikas dati.

Galvenais statistikas birojs (CSO), analizējot personisko sabiedrisko pakalpojumu numuru (PPSN) piešķiršanas tendences, konstatējis, ka no 967 800 ārvalstniekiem, kuriem laikā no 2002. līdz 2008.gadam piešķirti PPSN, kas nepieciešami, lai stātos darbā vai saņemtu sociālo pabalstu, 2008.gadā strādājuši tikai 425 600.

Pagājušajā gadā ārvalstniekiem piešķirto PPSN skaits strauji sarucis līdz 154 834, kas ir par 28% mazāk nekā 2007.gadā.

CSO norāda, ka visstraujākais kritums bijis Eiropas Savienības (ES) jauno dalībvalstu pilsoņu vidū. Viņiem piešķirto PPSN skaits samazinājies vairāk nekā divkārt, sasniedzot 65 700.

Visvairāk PPSN ārvalstniekiem tika piešķirts 2006.gadā - 226 807.

No 118 000 ārvalstnieku, kas PPSN saņēma 2004.gadā, tikai 48% 2008.gadā bija nodarbināti vai saņēma sociālos pabalstus.

SCO norāda, ka ekonomikas lejupslīde sekmējusi zemu nodarbinātību arī pirmā gada imigrantu vidū. No ieceļotājiem, kas valstī ieradušies pēdējā gada laikā, pērn darbu spēja atrast tikai 48%.

Vislielākais piešķirto PPSN skaita kritums, salīdzinot ar 2006.gadu, ir Polijas pilsoņu vidū. Ievērojami samazinājies arī lietuviešu un slovāku skaits, kam piešķirts PPSN. Tikmēr ieceļojošo brazīliešu skaits turpina augt.

2007.gadā strauji audzis rumāņiem piešķirto PPSN skaits, taču pērn tas tikpat strauji samazinājies.

Īrija kļuva par pirmo eirozonas valsti, kuras ekonomika iegāja lejupslīdes fāzē. Tas notika 2008.gada pirmajā pusē.

Ekonomika

Lai mazinātu birokrātisko slogu un paātrinātu Eiropas Savienības (ES) fondu apguvi, Finanšu ministrija kopā ar sadarbības iestādēm izstrādājusi rīcības plānu, kas paredz būtiskas izmaiņas projektu atlasē, uzraudzībā un iepirkumu procesā. Kā intervijā aģentūrai LETA norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards un Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktore Anita Krūmiņa, mērķis ir pāreja uz vienkāršāku, saprotamāku un uzticībā balstītu sistēmu, kurā uzsvars tiek likts uz atbalsta sniegšanu, nevis pārmērīgu kontroli.

Svarīgākais