Meklē ražotājus saliekamā viedtālruņa moduļiem

Viens no modulārā viedtālruņa idejas autoriem dāņu dizainers Deivs Hakens portālā "Youtube" izlicis video, kur aicina ražotājus pieteikties telefona detaļu ražošanai, novēroja biznesa portāls "Nozare.lv".

Hakens, kurš nodibināja "Phonebloks", jau ir savācis ap miljonu atbalstītāju idejai, ka viedtālruni nepieciešams izstrādāt ar nomaināmām detaļām, kas ļautu ik pēc pāris gadiem nevis mainīt pašu viedtālruni, bet gan iegādāties citu moduli, ko lietotājs pats varētu iegādāties un ievietot novecojušā vietā. Pašlaik Hakens darbojas tehnoloģiju koncerna "Google" izveidotajā projektā "Ara", kas nodarbojas ar atvērtā standarta platformas izveidošanu viedierīcēm ar maināmām daļām.

Idejai, ka viedtālrunim vajadzētu sastāvēt no maināmām daļām, netrūkst arī pretinieku. Galvenais iebildums ir pret tehnisko izpildījumu, kas nepieciešams augstas veiktspējas elektroniskajām detaļām - parasti tās lodē uz iespiedplates maksimāli tuvu vienu pie otras un līdzīgas kvalitātes savienojuma nodrošināšana ar spraudņu palīdzību nebūs vienkārša. Kāds no tehnoloģiju entuziastiem izteicies, ka šādus moduļus varētu veiksmīgāk salāgot ar optiskajiem savienojumiem, tomēr pagaidām šī tehnoloģija neesot gana attīstīta.

Vairāki kritiķi arī norāda uz faktu, ka viedtālruņu tehnoloģija patlaban esot gana nobriedusi, lai vairs nebūtu vajadzības pēc regulāriem tehniskās veiktspējas uzlabojumiem. Drīzāk noderīgāk lietotājam būtu, ja ražotājs savas ierīces būvētu tā, lai tās būtu vieglāk salabot. Liela daļa viedierīču tiek nomainītas nevis tāpēc, ka tās vairs nespēj nodrošināt adekvātu veiktspēju, bet gan tāpēc, ka tām negadījumā cieš displeji. Parasti to remonts nozīmē samērā pamatīgus izdevumus.

Sākotnēji Hakens ideju par moduļiem argumentējis ar faktu, ka tā varētu samazināt lietotās elektronikas nonākšanu atkritumos. Arī šo izteikumu kritiķi noraida, jo atkritumos sāktu nonākt savu mūžu nokalpojušie moduļi, nevis veselas viedierīces.

Datoru lietotāji modulāro viedtālruni salīdzina ar personālajiem datoriem, kas arī sastāv no dažādām detaļām, ko atsevišķi iespējams iegādāties un nomainīt. Pēdējā laikā gan personālo datoru pārdošanas apjomi ir būtiski kritušies un tos sākuši aizstāt klēpjdatori un planšetes.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais