Meklē ražotājus saliekamā viedtālruņa moduļiem

Viens no modulārā viedtālruņa idejas autoriem dāņu dizainers Deivs Hakens portālā "Youtube" izlicis video, kur aicina ražotājus pieteikties telefona detaļu ražošanai, novēroja biznesa portāls "Nozare.lv".

Hakens, kurš nodibināja "Phonebloks", jau ir savācis ap miljonu atbalstītāju idejai, ka viedtālruni nepieciešams izstrādāt ar nomaināmām detaļām, kas ļautu ik pēc pāris gadiem nevis mainīt pašu viedtālruni, bet gan iegādāties citu moduli, ko lietotājs pats varētu iegādāties un ievietot novecojušā vietā. Pašlaik Hakens darbojas tehnoloģiju koncerna "Google" izveidotajā projektā "Ara", kas nodarbojas ar atvērtā standarta platformas izveidošanu viedierīcēm ar maināmām daļām.

Idejai, ka viedtālrunim vajadzētu sastāvēt no maināmām daļām, netrūkst arī pretinieku. Galvenais iebildums ir pret tehnisko izpildījumu, kas nepieciešams augstas veiktspējas elektroniskajām detaļām - parasti tās lodē uz iespiedplates maksimāli tuvu vienu pie otras un līdzīgas kvalitātes savienojuma nodrošināšana ar spraudņu palīdzību nebūs vienkārša. Kāds no tehnoloģiju entuziastiem izteicies, ka šādus moduļus varētu veiksmīgāk salāgot ar optiskajiem savienojumiem, tomēr pagaidām šī tehnoloģija neesot gana attīstīta.

Vairāki kritiķi arī norāda uz faktu, ka viedtālruņu tehnoloģija patlaban esot gana nobriedusi, lai vairs nebūtu vajadzības pēc regulāriem tehniskās veiktspējas uzlabojumiem. Drīzāk noderīgāk lietotājam būtu, ja ražotājs savas ierīces būvētu tā, lai tās būtu vieglāk salabot. Liela daļa viedierīču tiek nomainītas nevis tāpēc, ka tās vairs nespēj nodrošināt adekvātu veiktspēju, bet gan tāpēc, ka tām negadījumā cieš displeji. Parasti to remonts nozīmē samērā pamatīgus izdevumus.

Sākotnēji Hakens ideju par moduļiem argumentējis ar faktu, ka tā varētu samazināt lietotās elektronikas nonākšanu atkritumos. Arī šo izteikumu kritiķi noraida, jo atkritumos sāktu nonākt savu mūžu nokalpojušie moduļi, nevis veselas viedierīces.

Datoru lietotāji modulāro viedtālruni salīdzina ar personālajiem datoriem, kas arī sastāv no dažādām detaļām, ko atsevišķi iespējams iegādāties un nomainīt. Pēdējā laikā gan personālo datoru pārdošanas apjomi ir būtiski kritušies un tos sākuši aizstāt klēpjdatori un planšetes.

Ekonomika

Saeima kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā ir pieņēmusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu kredītiestādēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes maksājumus. Galīgajā lasījumā budžetu un ar to saistītos likumus Saeima sāks skatīt 4.decembrī. Gan pret šo jauno likumu, gan pret izmaiņām iemaksās 2.pensiju līmenī jau ir iebildušas Latvijas bankas. Tikko ar savu atzinumu nāca klajā arī Eiropas Centrālā banka, norādot, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra. Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, kurš šajā amatā stājās oktobra sākumā, intervijā aģentūrai LETA saka, ka nozare turpinās dialogu un skaidros riskus, kurus saskata. Tostarp nav redzams, kā šis nodoklis var veicināt kreditēšanu.