Vienalga, vai Ukrainas notikumi ir mākslīgi izraisīti, lai pārdalītu Eiropas gāzes tirgu, vai arī tie sākušies stihiski un ASV gāzes tirgoņi tikai saskatījuši sev izdevīgu brīdi – Latvijai jārēķinās ar pārmaiņām savā gāzes deglī.
Pērn izjuka mūsu valdības un stratēģiskā partnera iecere atdot amerikāņu kompānijām izstrādei Latvijas slānekļa gāzes krājumus. Tagad pie apvāršņa parādījies jauns projekts. Ja pašiem slānekļa gāzes biznesam rentablos apjomos mums nav, tad biznesu var taisīt, slānekļa gāzi vedot uz Latviju. Amerikā gāze tiks iegūta, sašķidrināta, pārvesta pāri okeānam, atkal atšķidrināta, un, kā sola politiķi, tā vienalga būs lētāka par Krievijas gāzi, kas līdz mums atceļo pa salīdzinoši īsu cauruli – bez dārgiem kuģiem un rūpnīcām. Aukstā kara stāvoklis pat tik neizdevīga pasākuma rīkotājus sola nodrošināt ar peļņu. Tikai te jāatgādina, ka maksātājs jebkurā gadījumā būs patērētājs. Slānekļa gāzes lobisti savu reklāmas kampaņu sākuši laikus. Līdz Latvijai pirmās kravas varētu atceļot 2019. gada otrajā pusē.
Inčukalnu vēl nepilda
Ieilgušais miers Inčukalna gāzes krātuvē satraucis tās darbiniekus. Citus gadus porainais smilšakmens slānis jau aprīlī tiek piepumpēts ar gāzi – gatavojoties nākamajai apkures sezonai. Šogad ne, un kontekstā ar saasinātajām starptautiskajām attiecībām tas radījis bažas, ka kaut kas nav kārtībā. Varbūt Krievija nedod gāzi, varbūt amerikāņi un Eiropas Savienība aizlieguši to pieņemt. Un, ja tā – kas notiks ar rudens apkures sezonu. Nekā citādi gāzi uz Latviju pagaidām nevar atgādāt, Krievijas caurule ir vienīgā iespēja. Tomēr, izrādās, klusums Inčukalna pazemes krātuvē ir pārejošs un tam nav nekādas saistības ar valstu naidīgo politisko retoriku. Vienkārši ziema bijusi tik īsa un silta, ka plānoto gāzes daudzumu ierastajā termiņā nav izdevies pārdot.
Uzņēmuma Latvijas gāze pārstāvis Vinsents Makaris apstiprina, ka parasti ap šo laiku krātuve ir iztukšota un tiek pildīta no jauna, taču šogad pāri palikuši lieli krājumi un vēl pagājušajā nedēļā Latvijas uzkrātā gāze tika piegādāta Krievijai un Igaunijai. Pašlaik Inčukalnā turpinās profilaktiskie remontdarbi, savukārt jaunās sezonas krājumu iesūknēšana, iespējams, tiks sākta jaunnedēļ. Steigas neesot – visi līgumi darbojas, un neviena puse no uzņemtajām saistībām nav atteikusies. Tātad rudenī gāzes lietotājiem savās plītīs būs ko dedzināt un arī cenu lēcienam nav pamata.
Par katru cenu?
Cits jautājums, kas notiks pēc trim, četriem un pieciem gadiem, kad gāzes tirgus būs atvērts, šķidrās gāzes termināļi Austrumeiropā sabūvēti un tie būs kaut kā jāatpelna, vienalga – ar obligāto iepirkumu, subsīdijām vai paaugstinātu tarifu.
Pagājušajā nedēļā premjere Laimdota Straujuma bija izsaukta uz ASV runāt par Latvijas gāzes tirgus pārsēdināšanu no Krievijas gāzes adatas uz Amerikas adatu. Aģentūra LETA ziņo, ka viņa tikusies ar divu gāzes kompāniju pārstāvjiem, no kuriem saņemti aprēķini par iespējamo gāzes cenu un tehnoloģiskām iespējām. Aprēķini liecinot, ka iespējamās ASV gāzes cenas ir zemākas nekā patlaban Latvijas importētās gāzes cena. Precīzi skaitļi ir komercnoslēpums. Taču Latvijas gāzes mājaslapā atrodama dabasgāzes tirdzniecības cenu prognoze, un no tās izriet, ka amerikāņu apsolītajai cenai pašlaik jābūt zemākai nekā krievu 277 eiro par tūkstoš kubikmetriem. (Šī ir prognoze rūpnieciskajiem patērētājiem uz 14. jūniju.) Te gan jāatgādina, ka politiķu galvenais mērķis nav zemāka gāzes cena gala patērētājiem, bet gan enerģētiskā neatkarība no Krievijas, un tā, viņuprāt, attaisnotu arī augstāku cenu.
Klaipēda bez piegādātājiem
Esošo līgumu ar Krieviju par gāzes importu Latvija gan nav paredzējusi lauzt. Tā beigu termiņš ir 2017. gads. Pēc tam arī iecerēta tirgus atvēršana, Krievijas monopola pārtraukšana un slānekļa gāzes ieviešana apritē. Protams, ja tiks uzbūvēti sašķidrinātās gāzes termināļi.
Ar kādu politisku vai ekonomisku mehānismu palīdzību jaunās gāzes cena tiks turēta lejā, lai tā spētu konkurēt ar Krievijas tirgoto, pagaidām var tikai minēt. Katrā ziņā pašlaik to izdevīgāk esot pārdot Āzijas reģionā, kur gāzei cenas augstākas.
Kopīgai sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecībai par ES naudu Baltijas valstīm tā arī nav izdevies vienoties. Lietuvieši pašlaik Klaipēdā būvē savu. Latvijas gāze ar viņiem jau noslēgusi līgumu par gāzes uzglabāšanu nelielos apjomos, taču gāzes piegāžu līguma leišiem joprojām neesot. Neviena. Problēma apstāklī, ka vēl neuzbūvētais terminālis ir nerentabls, bet iecere uzlikt uzņēmējiem pienākumu pirkt gāzi tieši no šā termināļa jau apstrīdēta tiesā.