Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu finanšu ministri, kas atbalsta pretrunīgi vērtēto finanšu transakciju nodokli (FTN), otrdien vienojušies to ieviest, vēlākais, līdz 2016.gadam.
Vienpadsmit bloka dalībvalstis panākušas vienprātību, ka "tai vajadzētu būt pieejai soli pa solim, lai sāktu piemērot nodokli akcijām un atsevišķiem finanšu instrumentiem", norādīja Austrijas finanšu ministrs Mihaels Špindelēgers.
"Katrs solis tuvāk pilnīgai [nodokļa] ieviešanai tiks izlemts, ņemot vērā ekonomisko ietekmi un satraukumu no tām valstīm, kuras pret to iebilst," sacīja ministrs.
Lielbritānija, kur atrodas viens no pasaulē lielākajiem finanšu tirgiem, vairākkārt kritizējusi FTN, uzskatot, ka tas negatīvi ietekmēs biznesu un mudinās investorus doties uz citām valstīm, lai izvairītos no šī nodokļa maksāšanas.
Lielbritānijas finanšu ministrs Džordžs Osborns otrdien sacīja, ka gadījumā, ja šis nodoklis ietekmēs citas ES valstis, kuras nolēmušas to neieviest, tostarp Lielbritāniju, tad tām ir tiesības to apstrīdēt un tā tās arī rīkosies.
Skarbu kritiku otrdien paudusi arī Zviedrija.
"Mēs domājam, ka FTN ir ļoti neefektīvs un dārgs nodoklis, kam būs kaitīga ietekme uz investīcijām," sacīja Zviedrijas finanšu ministrs Andešs Borjs. "Šī ierosinājuma informācijas trūkums ir reāla problēma, mēs būsim ļoti kritiski gan par procesu, gan saturu."
Francija un Vācija ieguvušas vēl deviņu citu ES valstu atbalstu finanšu transakciju nodokļa ieviešanai, kas tiek uzskatīts par līdzekli, lai bankām un investīciju uzņēmumiem liktu maksāt par pārmērībām, kas noveda pie 2008.gada finanšu sistēmas sabrukuma un parādsaistību krīzes.
Šo nodokli atbalsta arī Itālija, Spānija, Igaunija, Austrija, Beļģija, Grieķija, Portugāle, Slovākija un Slovēnija, taču pārrunas to starpā bijušas smagas un progress panākts vien tagad.
ES finanšu ministri jau iepriekš sniedza apstiprinājumu šīm 11 valstīm ieviest šo nodokli uz ciešākas sadarbības principa, kas nodrošina iespēju vismaz deviņām bloka dalībvalstīm sadarboties bez pārējo valstu piedalīšanās.
Paredzēts, ka ar 0,1% lielu nodokli tiks aplikti visu akciju un paju pārdošanas darījumi, bet pārējās finanšu transakcijas iecerēts aplikt ar 0,01% nodokli, kas, pēc EK aplēsēm, došot miljardiem eiro lielus ieņēmumus.