VID kā neadekvātu vērtē Krievijas rīcību, pastiprinot Latvijas autopārvadātāju pārbaudes

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) nav saprotama Krievijas Federācijas (KF) muitas dienesta, kura uzdevums ir veicināt starptautisko tirdzniecību, nevis to kavēt, neadekvātā rīcība, pastiprinot Latvijas autopārvadātāju kravu pārbaudes.

VID Komunikācijas daļā aģentūru LETA informēja, ka Krievijas muita kā iemeslu pastiprinātas pārbaudes pasākumiem nosaukusi jau iepriekš minētos gadījumus ar kravu pārvadājumiem, kad, izmantojot TIR karnetes, atsevišķas kravas nav sasniegušas attiecīgo Krievijas muitas saņēmēja iestādi un tā dēļ Krievijai rodas zaudējumi.

VID norāda, ka minētās problēmas, par kurām Latvija informēta jau augustā, ir tikušas atrisinātas, turklāt saskaņā ar TIR konvenciju no Eiropas Komisijas puses ir paredzētas garantijas, un visi zaudējumi tiek atlīdzināti.

VID uzsver, ka pirmssvētku laikā kravu pārvadājumu apjomi strauji pieaug, līdz ar to robežšķērsošanas aizkavēšana vai pilnīga apturēšana rada nopietnus zaudējumus ne tikai Latvijas, bet arī Krievijas ekonomiskajiem operatoriem.

VID Galvenā muitas pārvalde vienmēr ir centusies piedalīties visās tikšanās reizēs ar Krievijas muitas dienestu un iesaistīties jautājumu risināšanā, kā tas ir arī šoreiz, taču VID iespējas palīdzēt atrisināt šā brīža situāciju uz Latvijas-Krievijas robežu ir ierobežotas.

Šodien Latvijas-Krievijas Starpvaldību komisijas Transporta darba grupas sēdes laikā Krievijas Federālā muitas dienesta pārstāvjiem tika atkārtoti izskaidroti Latvijas puses veikti pasākumi un tie tika aicināti nekavējoties atcelt sākto pastiprināto Latvijas autopārvadātāju kontroli uz Latvijas-Krievijas robežas.

VID aktīvi savu pozīciju plāno paust arī rīt, kad turpināsies Latvijas un Krievijas Starpvaldību komisijas Transporta darba grupas sēde.

Par izveidojušos situāciju uz Eiropas Savienības-Krievijas Federācijas robežas, kas negatīvi ietekmē arī citu valstu autopārvadātājus, ar Finanšu ministrijas vēstuli tiks informēta arī Eiropas Komisija, informē VID.

VID arī sola darīt visu, kas ir iestādes spēkos, lai situāciju pēc iespējas ātrāk atrisinātu.

Kamēr vēl nav beigusies Krievijas delegācijas vizīte Latvijā, ir pāragri prognozēt, cik ātri izdosies situāciju atrisināt, skaidro Ieņēmumu dienestā.

Ekonomika

Saeima kopā ar nākamā gada valsts budžeta projektu 1.lasījumā ir pieņēmusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas noteiks pienākumu kredītiestādēm turpmākos trīs gadus veikt solidaritātes maksājumus. Galīgajā lasījumā budžetu un ar to saistītos likumus Saeima sāks skatīt 4.decembrī. Gan pret šo jauno likumu, gan pret izmaiņām iemaksās 2.pensiju līmenī jau ir iebildušas Latvijas bankas. Tikko ar savu atzinumu nāca klajā arī Eiropas Centrālā banka, norādot, ka Solidaritātes iemaksas likumprojekts nelabvēlīgi ietekmēs nosacījumus, kādos darbojas kredītiestādes, līdz ar to tā vispārējā ietekme uz kreditēšanas pieaugumu un tādējādi netieši uz valsts budžetu ir neskaidra. Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps, kurš šajā amatā stājās oktobra sākumā, intervijā aģentūrai LETA saka, ka nozare turpinās dialogu un skaidros riskus, kurus saskata. Tostarp nav redzams, kā šis nodoklis var veicināt kreditēšanu.