Eiropas Parlaments šodien Strasbūrā apstiprināja nākamā gada Eiropas Savienības budžetu, ko veidos 141,453 mljrd. eiro saistībās un 122,937 mljrd. eiro maksājumos. Grūtākais uzdevums šā gada procedūrā bija atrast līdzekļus Ekonomikas atveseļošanas plānam (2,4 mljrd. eiro), par ko vienošanās bija panākta jau agrāk, taču neprecizējot finansēšanas avotus.
ES budžets maksājumu izteiksmē veido 1,04% no ES nacionālā kopprodukta.
Par ziņojumu atbildīgais deputāts Laszló Surjan (EPP, Ungārija) debatēs pirms balsojuma teica "Ja mēs vēlamies, lai eiropieši 2010. gadā justos droši, mums šis budžets jāizmanto pārdomāti. Tāpēc veicinām enerģijas drošību, atbalstām darba vietu radīšanu, ieviešam mikrofinansējuma mehānismu. Mēs atbalstām pētniecību un zinātnes attīstību, un mūžizglītību, kā arī vēlamies palīdzēt piena sektoram un mazināt klimata pārmaiņu ietekmi,".
Ekonomikas atveseļošanas plāns, kas kopumā atvēlēti 5 mljrd. eiro un kas paredzēts 2009. un 2010. gadam, atbalsta enerģētikas projektus un platjoslas interneta attīstību lauku apvidos. Šā gada sākumā par plānu vienojoties, palika neatrisināts jautājums par to, kā tiks finansēta 2010. gada daļa 2,4 miljardi eiro apmērā. ES iestādes novembrī vienojās, ka finansējumu veidos 2009. un 2010. gada budžeta atlikums* un rezerves (galvenokārt lauksaimniecības un administrācijas izdevumos), un dalībvalstis atvēlēs papildu 120 milj. eiro.
Sarunas par budžetu šogad notika pēdējo reizi pēc Nicas līguma noteikumiem, kas Parlamentam nedeva formālas pilnvaras pār lauksaimniecības budžetu. Tomēr deputātiem izdevās panākt, ka 300 milj. eiro atvēlēti īpašam piena fondam lauksaimnieku atbalstam. No nākamā gada Parlamentam būs pilnas lēmējtiesības pār visu budžetu, ieskaitot lauksaimniecības izdevumus. Parlaments arī apstiprināja 20 milj. eiro rezerves izveidi Baltijas jūras stratēģijai, galvenokārt koordinācijas un informācijas vajadzībām.
Deputāti pieņēma finansējumu virknei pilotprojektu un sagatavošanas darbību. Pilotprojekti paredzēti, lai izmēģinātu, vai iecerētais pasākums ir praksē īstenojams un lietderīgs, un tiem nav nepieciešams īpašs likuma pamats. Ja pilotprojekts norit veiksmīgi, tam var sekot sagatavošanas darbība, kas kalpo par pamatu ES mēroga rīcībai.