Man–Tess joprojām grib tikt vaļā no cietušā statusa

Otro reizi tā dēvētajā Lemberga prāvā SIA Man–Tess, kura nosaukums tagad ir SIA T2 Terminal, lūdza atbrīvot uzņēmumu no cietušā statusa krimināllietā.

Lūguma apmierināšanas gadījumā sabruktu apsūdzības epizode par kapitāla daļu izspiešanu no SIA Lattransnafta dalībniekiem.

SIA T2 Terminal pārstāvis zvērināts advokāts Artis Vidžups tiesai atkārtoti skaidroja, ka uzņēmumā veikts padziļināts audits, kura mērķis bijis konstatēt, vai patiešām uzņēmumam nodarīti materiālie zaudējumi, kā to apgalvo prokurori. Zaudējumi nav konstatēti. Pilnvarotais pārstāvis atkārtoti lūdza tiesu atcelt SIA T2 Teminal piemēroto cietušā statusu, atbrīvot no turpmākās iesaistes t.s. Lemberga krimināllietā un atsaukt visas sabiedrības pārstāvju iepriekš tiesā sniegtās liecības.

Pirmo reizi tagadējais SIA T2 Terminal lūdza tiesu atcelt cietušā statusu 2012. gada augustā. Toreiz tiesa, pievienojoties prokuroru argumentiem, ka Kriminālprocesa likums neparedz iespēju atteikties no cietušā statusa krimināllietas iztiesāšanas stadijā, lūgumu noraidīja.

SIA T2 Teminal cietušā statusu mantoja, kad Ventspils mēra Aivara Lemberga politiskais oponents Jūlijs Krūmiņš pārdeva SIA Man–Tess citiem investoriem. Bet SIA Man–Tess tika atzīts par cietušo, jo J. Krūmiņš 2007. gada nogalē bija pēkšņi atcerējies, ka A. Lembergs no viņa, J. Krūmiņa, pirms 13 gadiem izspiedis SIA Man–Tess piederošās SIA Lattransnafta 750 kapitāla daļas 75 000 latu vērtībā.

Kā tiesā norādīja zvērināta advokāte I. Kauke, prokurors lēmumu par SIA Man–Tess cietušā statusu pieņēmis visai dīvainā veidā, jo «krimināllietā nav neviena pierādījuma tam, ka SIA Lattransnafta daļu iegādāšanās un daļu pirkšanas cena un apmaksa atspoguļota SIA Man–Tess grāmatvedības dokumentos». Tāpēc neesot pamata apgalvot par izspiestām kapitāla daļām, kuras nav piederējušas SIA Man–Tess, un līdz ar to nav pamata arī runāt par izspiešanas faktu kā tādu. Vienīgais prokuroru pierādījumus krimināllietā ir A. Lemberga politiskā pretinieka liecības, kuru pašu joprojām līdz galam tiesā neizdodas nopratināt. Nevaļu pratināties J. Krūmiņš tiesai savulaik pamatoja ar nepieciešamību pārcelties uz dzīvi Austrālijā, bet nu jau dzeltenā prese ir pilna ar rakstiem par J. Krūmiņa mierpilno dzīvi Latvijas laukos un Jūrmalā.

I. Kauke tiesai atgādināja, ka J. Krūmiņš nedz pirmstiesas izmeklēšanas stadijā, nedz tiesā neiesniedza nevienu dokumentu par SIA Lattransnafta kapitāla daļu iegādāšanos. Viņam arī neesot SIA Lattransnafta kapitāla daļu apliecības. Advokāte atgādināja, ka SIA Man–Tess galvenais grāmatvedis, tiesā pratināts, neapstiprināja, ka SIA Man–Tess būtu jelkad apmaksājis SIA Lattransnafta kapitāla daļas.

«Šobrīd veidojas visai dīvaina situācija. SIA T2 Terminal veica milzīgu darbu ar dokumentu izpēti, lai pierādītu, ka kompānijai nav nodarīti materiālie zaudējumi. Valsts apsūdzības uzturētāji tomēr apalvo, ka SIA T2 Terminal ir cietusi un tai ir nodarīti materiālie zaudējumi, bet nevienu pierādījumu par to tiesai neiesniedz. Dabiski, ka viņi [prokurori] lūdza un lūgs tiesu nepievienot SIA T2 Terminal izpētes materiālus, lai izliktos, ka nekas nav noticis un Jūlija Krūmiņa liecības ir neapšaubāmas un joprojām ir drošs apsūdzības pierādījumu avots,» tiesā teica I. Kauke.

Advokāte lūdza tiesu «atzīt, ka 2008. gada 7. janvāra prokurora lēmums par SIA Man–Tess atzīšanu par cietušo pieņemts nepamatoti, jo SIA Man–Tess nekādi zaudējumi netika nodarīti».

Ja tiesa advokātes lūgumu apmierinās, uzsāktos diskusija par to, cik godprātīgi vai negodprātīgi prokurori strādājuši pie apsūdzības celšanas un kāds ir bijis patiesais apsūdzību celšanas mērķis, balstīt to galvenokārt uz politisko un arī biznesa pretinieku liecībām. Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, tiesa savu lēmumu vēl nav pieņēmusi.