Šā gada valsts kopbudžeta deficīts būs tuvu 10% no iekšzemes kopprodukta (IKP), rēķinot pēc metodoloģijas, kura saskaņota ar starptautiskajiem aizdevējiem un tiek ņemta vērā saistību izpildē, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis.
Savukārt, rēķinot tikai pēc naudas plūsmas principa, ko izmanto Latvijas institūcijas, budžeta deficīts būs ap 8% no IKP.
Rēķinot tikai pēc naudas plūsmas principa, šā gada 11 mēnešos valsts budžeta deficīts ir 4,5% no IKP, tomēr šos rādītājus ietekmēs iepriekš valdības pieņemtie lēmumi - uz apropriācijas palielinājuma rēķina piešķirt 25 miljonus latu slimnīcām, 84 miljonus latu ES struktūrfondu līdzfinansējumam, 49 miljonus latu zemnieku subsīdijām, kā arī 21 miljonu latu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Šis finansējums tieši atsauksies uz deficīta rādītājiem gada pēdējā mēnesi, palielinot gada deficītu par apmēram diviem procentpunktiem.
Līdz ar to gada valsts budžeta deficīts būs 7% no IKP, rēķinot pēc naudas plūsmas, kam jāpieskaita vēl 1% deficīts, kas būs izveidojies pašvaldību budžetā. Tādējādi valsts kopbudžeta deficīts būs ap 8% no IKP.
Latvijas vienošanās ar aizdevējiem paredz, ka budžeta deficīts tiek rēķināts pēc Eiropas Komisijas metodoloģijas ESA 95, kas Latvijā ierastos aprēķinus palielina vēl par apmēram 2 procentpunktiem, jo aprēķini aptver plašākus rādītājus.
No tā izriet, ka valsts kopbudžeta deficīts būs tuvu 10% no IKP, ko paredzot arī noslēgtās saistības ar aizdevējiem.
FM gan uzsver, ka Latvijai ir izdevīgs pēc iespējas mazāks budžeta deficīts, kas nozīmētu, ka nākamgad būtu jāveic jau mazāki budžeta deficīta samazinājumi.