Vasarā nodarbinās divreiz vairāk skolēnu, nekā sākotnēji plānots

© nra.lv

Labklājības un Finanšu ministrijas vienojušās, ka valsts līdzfinansētajās vasaras darba vietās viens skolēns varēs strādāt vienu mēnesi, nevis divus, tādējādi kopumā tiks nodarbināts 10 481 jaunietis, nevis sākotnēji plānotie 5575, aģentūra LETA uzzināja Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Darba devēju pieteikšanos skolēnu nodarbināšanai paredzēts izsludināt šī mēneša vidū, savukārt skolēnu pieteikšanās plānota no maija vidus, pastāstīja NVA speciāliste Iveta Kancēna. Plānots, ka pieteikties varēs gan elektroniski NVA mājaslapā, gan klātienē filiālēs.

Kā ziņots, jaunajā nodarbinātības pasākumā varēs iesaistīties 15 līdz 18 gadus veci vispārējo, speciālo vai profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi.

Darba devējam pasākumā iesaistītajam skolēnam būs jānodrošina darba vadītājs, kurš palīdzēs apgūt darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, veiks darba laika uzskaiti, kontrolēs skolēna darba izpildi un nodrošinās uzraudzību darba laikā.

Savukārt NVA segs skolēna darba algu 50% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas, kā arī darba vadītāja algas daļu atkarībā no tā, cik skolēnu darbu viņš vadīs.

Papildus NVA apmaksās darba devēja izdevumus, kas saistīti ar skolēnu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem, kā arī nepieciešamības gadījumā skolēnu veselības pārbaužu izmaksas.

Pasākuma īstenošanai valsts budžetā paredzēti divi miljoni eiro.

Ekonomika

Aizvadītajā gadā gaļas pārstrādes uzņēmums AS "Maag Latvija" un tā zīmols "Rīgas miesnieks" sasniedzis jaunus eksporta rekordus un nostiprinājis savas pozīcijas vietējā tirgū, intervijā aģentūrai LETA stāsta "Maag Latvija" valdes loceklis Heino Lapiņš. Tirgus daļa Latvijā sasniegusi 28%, un eksports ārpus Baltijas valstīm pieaudzis par 27%. "Rīgas miesniekam" ir ambiciozi attīstības plāni nākotnei, ieguldot vairāk nekā viena miljona eiro investīcijas svaigās un marinētās gaļas sortimenta paplašināšanā. Tomēr, kā norāda Lapiņš, šis laiks pārtikas ražotājiem ir ļoti izaicinošs līdz ar būtisku izejvielu un energoresursu cenu kāpumu. Lielais nezināmais ir arī zaļais kurss, kas jau tagad rada būtiskas papildu izmaksas ražotājiem un noteikti neveicina Latvijas uzņēmumu konkurētspēju Eiropā.

Svarīgākais