Šogad Baltijas valstīs būtiski audzis elektroenerģijas imports no Skandināvijas

© F64

2014.gada pirmajos trīs mēnešos Baltijas reģions importēja no Skandināvijas 1,21 teravatstundu elektroenerģijas, kas vairāk nekā četras reizes pārsniedz elektroenerģijas importu līdzīgā periodā 2013.gadā, AS "Latvenergo" energoblogā skaidro "Latvenergo" Tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns.

Viņš norāda, ka lielo elektroenerģijas importu noteica pašreiz salīdzinoši zemās cenas Skandināvijas tirgū.

"Pēdējo gadu laikā jau bija novērojama arvien intensīvāka elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltiju un Skandināviju caur "Estlink-1" starpsavienojumu. Kopš "Estlink-2" starpsavienojuma izbūves elektroenerģijas tirdzniecība starp abiem reģioniem ir pieaugusi vairākas reizes. Palielinoties elektroenerģijas importam, Baltijā samazinājās elektroenerģijas izstrāde. 2014.gada pirmajos trijos mēnešos Baltijā elektrostacijas saražoja 4966 gigavatstundas elektroenerģijas, kas ir par 17% mazāk nekā līdzīgā periodā iepriekšējā gadā," skaidroja eksperts.

Junghāns stāsta, ka Igaunijā elektroenerģijas tirgus cena šā gada pirmajos mēnešos turpināja samazināties un martā bija vidēji 31,57 eiro par megavatstundu (MWh). Cenu kritumu Igaunijā noteica cenu samazinājums Skandināvijas tirgū, kur maigā ziema un labvēlīgi hidroloģiskie apstākļi veicinājuši cenu samazināšanos. Arī atomelektrostaciju jaudas pieejamība Skandināvijā šī gada pirmajos mēnešos ir bijusi laba, bez nozīmīgiem remonta vai avārijas atslēgumiem, kam ir tirgus cenu samazinoša ietekme.

Tajā pašā laikā šā gada martā vidējā elektroenerģijas tirgus cena Latvijā un Lietuvā bija 41,61 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir līdzīgs līmenis kā šī gada pirmajos divos mēnešos. Martā vidējā elektroenerģijas tirgus cena bija par 10,04 eiro jeb 32% augstāka nekā Igaunijā. Latvijā un Lietuvā tirgus cenai neļauj samazināties ierobežotā pārvades jauda no Igaunijas uz Latviju, kas ierobežo lētākas elektroenerģijas importu no Skandināvijas.

Tāpat Junghāns norāda, ka 2014.gada pirmajā ceturksnī turpinājās jau vairākus gadus novērotā elektroenerģijas nākotnes darījumu cenu lejupejošā tendence Skandināvijā. Cenu samazināšanos ietekmē gan ogļu cenas pakāpenisks kritums, gan oglekļa dioksīda (CO2) emisijas kvotu cenas samazināšanās, kā arī elektroenerģijas cenas samazināšanās Vācijā, ar ko Skandināvijas energosistēmai ir starpsavienojumi.

"Zemās Skandināvijas cenas ietekmē arī elektroenerģijas cenu samazināšanos Baltijas tirgū. Tomēr ierobežotā pārvades kapacitāte starp Igaunijas un Latvijas energosistēmām veicina to, ka Latvijas un Lietuvas tirgū elektroenerģijas tirgus cena caurmērā ir augstāka. 2014.gada pirmajos trīs mēnešos Latvijā un Lietuvā vidējā elektroenerģijas tirgus cena bija 42,43 eiro par MWh, kas ir par 19% augstāk nekā Igaunijā, kur vidējā tirgus cena līdzīgā periodā bija 35,8 eiro par MWh," atzina eksperts.

Ekonomika

Kopš šā gada 2. decembra, baudot “Rīgas balzama” produkciju, tiek stiprināti Totenhemas kluba futbolisti un otrādi – gūstot kārtējos vārtus futbolā, kluba dalībnieki apliecina pateicību alkohola lietotājiem. Jūlijs Šeflers ieķīlājis “Rīgas balzama” aktīvus futbola kluba īpašniekam, atsaucoties uz Apvienotās Karalistes uzņēmumu reģistru, ziņo Krievijas ziņu platforma PBK.

Svarīgākais