Rūpniecību uzlabo ar matemātiku

 
©NRA

Centrālā statistikas pārvalde nolēmusi, ka Latvijā rūpniecības rādītāji nedrīkst sarukt mēneša laikā par 17% tāpēc, ka tā nekādā gadījumā nedrīkst sarukt.

Latvijas rūpniecības februāra dati tika gaidīti ar īpašu nepacietību pašas CSP saceltās ažiotāžas dēļ. Kā jau Neatkarīgā rakstīja 10. martā, «Centrālās statistikas pārvaldes publicētie skaitļi par Latvijas rūpniecību janvārī uzrāda kritumu, kas skaitliski pārsniedz 2008.–2010. gada krīzes raksturojumus»: «Ekstrēmākais salīdzinājums ir –17,3% apstrādes rūpniecībai šā gada janvārī pret pagājušā gada decembri. Visai rūpniecībai kopumā šādā salīdzinājumā tikai –10,7%...» Gada otrā mēneša rezultātiem vajadzēja dot daudz lielāku skaidrību, kas īsti šogad notiek. Pamatojums šādām gaidām ir ļoti viegli parādāms grafiski. Ja viena mēneša rezultāti ir punkts, caur kuru iespējams novilkt kaut bezgalīgi daudz taišņu, tad divu mēnešu rezultāti jau ir nogrieznis starp diviem punktiem. Vēlāk šis nogrieznis izrādīsies daļa no pagaidām nezināmas līknes, kas gada laikā pavērsīsies gan uz augšu, gan uz leju, bet, visticamāk, šīs svārstības neaizvedīs tālu virs vai zem tiem punktiem, kurus aizņem janvāra un februāra rādītāji. Lai nākamo mēnešu rādītājus atrautu no jau esošo janvāra un februāra rādītāju uzdotā līmeņa, ir jāiedarbojas tādiem spēkiem, kas ekonomikā neietilpst.

CSP atbilde uz februāra datu gaidām bija nevis februāra dati, bet janvāra datu grozīšana. Paldies Latvijas Bankas ekonomistei Līvai Zorgenfreijai par norādi uz to, ko CSP izdarījusi pati ar saviem datiem: «Lielais janvāra kritums apstrādes rūpniecībā koriģēts no mīnus 17,3% uz mīnus 9,9% attiecībā pret decembri un no mīnus 11,3% uz mīnus 3,5% attiecībā pret pagājušā gada janvāri. Janvāra datu koriģēšana bija sagaidāma, jo pagājušā mēneša dati bija tik negatīvi gan fundamentālu problēmu dēļ, gan arī statistisko nianšu rezultātā.»

Jau izziņotu statistisko datu grozīšana ļoti atgādina notikumus angļu rakstnieka Džordža Orvela romānā 1984. Tur aprakstīta Patiesības ministrija, kas aizvien no jauna izdeva sen pagājušu datumu avīzes, ievietojot tajās rakstus atbilstoši tam, ko ministrijai bija uzdots propagandēt vecās avīzes koriģēšanas brīdī pretēji citam, kas tika propagandēts tajā datumā, kad tika izdots avīzes pirmais, izdošanas datumam atbilstošais, variants. Tādējādi Dž. Orvels ir spējis paredzēt, kā kaut kad pēc 1984. gada strādās Latvijas Republikas CSP, bet nav spējis paredzēt datoru un interneta izgudrošanu. Tagad ir tā, ka CSP maina skaitļus savās datubāzēs, nebūt neprasot, lai, piemēram, Neatkarīgā pārlabo –17,3 par –9,9 utt. Tieši otrādi, CSP darbojas maksimāli klusi, lai neviens nesaprastu, kāpēc avīze nodrukājusi vienu skaitli, ja CSP datubāzē ir pavisam cits skaitlis; kāpēc viena avīze nodrukājusi vienu skaitli un cita avīze – citu skaitli, kas abi atšķiras no trešā skaitļa CSP datubāzē. To grūti izskaidrot, ka visi skaitļi nākuši no vienas un tās pašas CSP datubāzes, tikai viens skaitlis paņemts no rīta, otrs – vakarā un trešais uzradies vēl pēc pāris dienām (lai nu tas būtu mākslīgi saasināts piemērs) vai desmit gadiem, kā tas bija gadījumā ar Latvijas iedzīvotāju skaita koriģēšanu.

CSP nevis vienkārši groza skaitļus, bet spēj arī paskaidrot, ka skaitļi kļūst aizvien pareizāki. «CSP ir veikusi rūpniecības produkcijas indeksa aprēķinos izmantoto pievienotās vērtības svaru struktūras revīziju, lai atbilstošāk novērtētu metālu ražošanas nozares ietekmi uz apstrādes rūpniecību kopumā,» konkrēto gadījumu izskaidro L. Zorgenfreija. Arī tas ir ļoti pamācoši. Tad, kad Liepājas metalurgs uz valsts garantēta kredīta rēķina kāpināja metāla kausēšanu, CSP saskatīja šajā darbībā lielu pievienoto vērtību, kuras pieaugums dzina uz augšu rūpniecības un tālāk iekšzemes kopprodukta rādītājus. Tad, kad metāla kausēšana izbeidzās, tā izrādījās pavisam mazvērtīga nodarbošanās, kas varētu būt vai nebūt, neizraisot lielu iespaidu uz Latvijas ekonomikas rādītājiem.

Pašsaprotamas ir gaviles, ar kādām CSP izlabotos datus uzņēma vairākas citas valsts iestādes. «CSP publicētie dati par rūpniecību iepriecina,» atzīmēja Finanšu ministrija. «Vairumā apstrādes rūpniecības nozaru saglabājas stabila izaugsme,» turpināja Ekonomikas ministrija. Bez LB palīdzības būtu grūti pamanīt, ka pamats šiem priecīgajiem paziņojumiem radīts ne reālajā ekonomikā, bet ekonomisko rādītāju apstrādes metožu grozīšanā.

CSP jaunā vēstījuma galvenā jēga ir nevis rūpniecības pāriešana no krituma janvārī uz stabilizāciju februārī, bet tas, cik dziļš ir bijis kritums jeb cik dziļas bedres dibenā mums nāksies rāpot turpmākajos mēnešos. Izsakot šo dziļumu procentpunktos, bedre padarīta seklāka no –10 līdz –2. Vizualizējot šādu atšķirību, tā vairs neizskatās pēc bedres, bet pēc ļoti lēzenas nogāzes tajā pašā paugurainē, pa kādu Latvijas ekonomika vēlusies jau visu 2013. gadu, vairs nebija tādu augšupejas pazīmju, ar kādām Latvija varēja lepoties 2012. gadā.

***

Latvijas rūpniecības pulss februārī

Izmaiņas procentos sadalījumā pa galvenajām apakšnozarēm procentos

Visa rūpniecība

-1,7

+0,9

Apstrādes rūpniecība

-0,6

+3,3

Enerģētika

-5,9

-1,8

Ieguves rūpniecība

+10,2

+7,9

pret 2013. gada februāri

pret 2014. gada janvāri

*

Avots: CSP