Ministru kabineta noteikumu dēļ patlaban ārvalstu darba ņēmēji par vienādu darbu saņem krietni vairāk par Latvijas vietējiem darba darītājiem, secināts Baltijas sociālo zinātņu institūta veiktajā pētījumā par trešo valstu pilsoņu integrācijas sistēmas veidošanu.
Lai ārvalstnieks varētu strādāt Latvijā, noteikumi paredz, ka viņam jānodrošina minimālā alga 480 latu apmērā, bet vadītāju līmenī - 960 latu, kas ir krietni vairāk, nekā saņem Latvijas pilsoņi vai iedzīvotāji.
Pētnieks Mihails Hazans šodien pētījuma prezentācijas laikā atklāja, ka vadītāju ārvalstnieku tipiskā alga jeb ieņēmumi "uz rokas" ir nepilni 800 latu, bet vietējiem - zem 400 latu, vecākie speciālisti, piemēram, inženieri un tehniķi, ārvalstnieki saņem tipisko algu nedaudz zem 500 latiem, bet vietējie - zem 400 latiem.
Visai krasa atšķirība atalgojuma apmēra ziņā ir tieši vīriešiem ārzemniekiem un vietējiem, bet daudz mazāka - sievietēm-darba darītājām. Minētā likumdošana neapmierinot arī Latvijas darba devējus, jo vietējais par šādu darbu saņem krietni mazāk, tomēr nereti Latvijas uzņēmējiem nepieciešami tieši ārzemju speciālisti dažādās specifiskās profesijās, kuras nav iespējams Latvijā apgūt, tādēļ uzņēmēji spiesti maksāt krietni vairāk.
Pētījums arī parādījis, ka Latvijā ir pārāk liels birokrātiskais slogs, lai darbā paņemtu ārvalstniekus no trešajām valstīm, tādēļ uzņēmēji ir spiesti kādu laiku savus darbiniekus nodarbināt nelegāli.