Kuģu vietā aizpeld nauda

Rīgas kuģu būvētavas (RKB) līdzīpašnieki un pārvaldnieki apsūdz viens otru uzņēmuma naudas un mantas izsaimniekošanā.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā 27. martā ierosināta RKB maksātnespējas lieta. Jāsaka – beidzot ierosināta, jo RKB maksātnespējas prasītāji jau vairākus mēnešus publiski rosījās, solot saukt pie kārtības RKB un jo īpaši uzņēmuma valdes priekšsēdētāju, droši vien arī faktisko īpašnieku Vasiliju Meļņiku. RKB akciju sabiedrības statuss nozīmē, ka uzņēmuma īpašnieku saraksts tiek izveidots tikai akcionāru sapulču norises vajadzībām, bet pārējā laikā īpašnieku saraksts nav skaidri zināms.

Maksātnespējas procesa virzība sākusies pēc SIA Komandor pieteikuma, ka RKB neatdod Komandor nopelnītos 43 tūkstošus eiro. Šāda naudas summa ir ļoti neliela attiecībā pret RKB apgrozījumā par 2013. gadu uzrādītajiem 58,8 miljoniem eiro. Tomēr publiski pieteikto prasījumu summa ir daudz lielāka. Ukrainas uzņēmums Morskije tehnologii pieteicis prasījumu vairāk nekā par 120 tūkstošiem un izmantos tiesas noteikto laiku līdz 14. aprīlim sakārtot visus dokumentus, lai drīkstētu piedalīties naudas atgūšanā no RKB. Ar publiskiem paziņojumiem ir nākusi klajā septiņu metālpārstrādes uzņēmumu biedrība Korvet, kuras biedri sakrājuši pret RKB prasības 462,6 tūkstošu eiro apmērā. Tādā veidā visu zināmo prasību summa apmēram dubultotu RKB 2013. gada zaudējumus mazliet virs 700 tūkstošiem eiro.

Ap RKB saceltais skandāls liek nervozēt par vienu no lielākajiem Rīgā atlikušajiem uzņēmumiem, ja neskaita komunālo pakalpojumu uzņēmumus. Par savu darbinieku skaitu tas uzrāda apmēram 650 cilvēkus, bet te RKB redzama kā darba devēja vēl daudziem citiem uzņēmumiem un darbiniekiem.

Pēc RKB versijas, visu šo notikumu cēlonis neesot uzņēmuma nespēja vai nevēlēšanās apmaksāt savus rēķinus, bet gan mēģinājums apturēt uzņēmuma mantas izsaimniekošanu, kurā pieķerti vairāki bijušie uzņēmuma vadītāji. Firmas.lv datu bāze rāda, ka šā gada 6. janvārī savus amatus zaudēja RKB padomes priekšsēdētājs Sergejs Goļicins, viņa vietnieks Anatolijs Ustinovs un valdes loceklis Igors Komarovs. Viņi savukārt apgalvo, ka uzņēmumu izputinot tā faktiskais īpašnieks V. Meļņiks. Viņš esot ieķīlājis RKB galveno ražošanas līdzekli – peldošo doku, kura vērtība pārsniedz piecus miljonus eiro, un saņēmis kredītu 2,9 miljonu eiro apmērā sev piederošajam uzņēmumam EiroSteel. Līdz ar to RKB vairs neesot iespējams aizņemties bankā un laikus norēķināties ar apakšuzņēmējiem, pirms RKB saņem naudu no pasūtītājiem par kuģu remontu un jaunu kuģu (vismaz kuģu korpusu) būvi. Tagad ir tā, ka RKB izputēšanas gadījumā banka pārņemtu uzņēmumu, bet RKB apakšuzņēmēji un vispār nenodrošinātie kreditori nedabūtu neko.

Tagad par RKB padomes priekšsēdētāju ir padarīts Gaidis Zeibots, kurš pieminams par viņa nopelniem Latvijas Republikas kara flotes atjaunošanā pirms gadiem divdesmit. Ap to laiku tikai piedzimusi bija viņa tagadējā vietniece RKB padomē Jekaterina Meļņika.

Atgriežoties pie RKB versijas, tā apsūdz I. Komarovu par to, ka viņš nevis kavējis maksājumus, bet – tieši otrādi – organizējis maksājumus par apakšuzņēmēju nepaveiktiem darbiem. Protams, valdes loceklis tādas darbības varēja atļauties tikai ar īpašnieku, t.i., ar padomes locekļu, ziņu un uzdevumu. Starp tiem naudas prasītājiem, kuru rēķinus RKB atsakās apmaksāt, ir arī SIA Volks ar 65 tūkstošiem eiro. Lai nu policija noskaidro, kāda ir saistība starp Volks līdzīpašnieku Vladimiru Ustinovu un jau minēto Anatoliju Ustinovu, kas pazemināts līdz RKB padomes loceklim, jo līdzīpašnieka tiesības vispār atrasties padomē viņam nevarēja atņemt.

Abas vai nu jau lielāks skaits konfliktā iesaistīto pušu ir vērsušās gan tiesās, gan policijā, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK), jo RKB akcijas tiek kotētas biržā un šādu vērtspapīru īpašnieku tiesībām tiek solīta pastiprināta aizsardzība. FKTK gan tūlīt pasteidzās paziņot, ka neuzņemsies risināt civiltiesiskus strīdus starp apakšuzņēmējiem un biržas emitentu par nenosegtām parādsaistībām vai nesamaksātiem rēķiniem. FKTK rīcībā patiešām nav instrumentu šādu strīdu risināšanai, jo īstenībā tie nav civiltiesiski strīdi. RKB notiekošais ir krāpšana neatkarīgi no tā, kura puse tur ir pie vainas. Šādas lietas atrisināt varētu tikai policija, t.i., iestādes, kuras drīkst aizturēt un pratināt cilvēkus, atņemt viņiem papīrus un datorus, pieprasīt ziņas par viņu darbību no bankām un citām iestādēm Latvijā un ārzemēs.

Līdz šim gan nav neviena kaut cik nozīmīga piemēra, ka Latvijas Valsts policija būtu šīs tiesības spējusi izmantot saimniecisko noziegumu izmeklēšanā. Valsts policijas tagadējo spēju rādītājs ir Liepājas metalurgā pazudušo 200 miljonu eiro meklēšana. Policijas reputāciju lieku reizi apliecina Korvet žēlošanās, ka RKB esot draudējusi parādu prasītājiem ar kriminālprocesu ierosināšanu. Šie uzņēmēji ir kā pat necer, ka policija spētu savā izmeklēšanā noskaidrot, kurš ir īstais krāpnieks RKB gadījumā.