Šajā sezonā ir vērojama piena ražošanas pieauguma tendence, līdz ar to prognozējams, ka, tuvojoties kvotas gada noslēgumam 30.martā, kvotas izpilde varētu būt ļoti tuvu 100%, biznesa portālam "Nozare.lv" atzina Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības departamenta Lopkopības un ciltsdarba nodaļas vadītāja vietniece Ineta Lavrinoviča.
Viņa norādīja, ka saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem uz 2014.gada 1.janvāri Latvijas piena piegādes kvotas izpilde bijusi 76,04% salīdzinājumā ar 75% rādītāju attiecīgajā laika posmā pērn.
"Vērojama piena ražošanas pieauguma tendence, līdz ar to varētu prognozēt, ka piena kvotas izpilde šajā kvotas gadā varētu būt ļoti tuvu 100%. Kvotas galējo izpildi gan ir grūti prognozēt, jo tā ir atkarīga no vairākiem faktoriem, piemēram, izslaukuma, tauku procenta utt. Tāpat katram ražotājam pastāv iespēja savas kvotas pārveidot no tiešās tirdzniecības uz piegādi vai otrādi. Tikai pēc kopējās kvotas izlīdzināšanas varēs redzēt, kāda ir tās izpilde," sacīja Lavrinoviča.
Jautāta par iespējamiem Eiropas Savienības (ES) soda naudas apmēriem kvotas pārsniegšanas gadījumā, ZM pārstāve skaidroja, ka katrai dalībvalstij tā ir noteikta 27,83 eiro par 100 kilogramiem virskvotas piena. Reāli piemērojot ražotāja un kopējās valsts piena kvotas izlīdzināšanu, kur aprēķinus veic saskaņā ar noteikto metodiku, soda nauda katram ražotājam būtu citādāka.
Kā ziņots, piena kvotu gads ilgst no kārtējā gada 1.aprīļa līdz nākamā gada 30.martam. Saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem Latvijas kopējā piena kvota 2013.-2014.kvotas gadam ir noteikta 764 127 tonnu apmērā. Patlaban Latvijā ir 9800 piena kvotu īpašnieku.
ES govs pienu laiž tirdzniecībā, pamatojoties uz kvotām. Katrai dalībvalstij piešķir divas kvotas - vienu piegādēm piena pārstrādes uzņēmumiem, bet otru - tiešai tirdzniecībai patērētājiem. Šos daudzumus katrā dalībvalstī sadala starp ražotājiem, piešķirot individuālās kvotas.
Plānots, ka piena kvotu sistēma ES tiks atcelta 2015.gadā, kas atbilst Latvijas interesēm. Iepriekš Zemkopības ministrija norādīja, ka pēc kvotu atcelšanas ES varētu piemērot vairākus instrumentus iespējamas cenu krīzes gadījumā, piemēram, intervences iepirkumi vai privātās uzglabāšanas atbalsts.
Tikmēr tiek prognozēts, ka vismaz deviņās ES valstīs jau šogad kvotas tiks pārsniegtas, un nākamgad tas draudot vēl lielākai valstu grupai, tostarp Latvijai. Līdz ar to vakar Briselē Eiropas lauksaimnieki aicināja Eiropas Komisijas (EK) amatpersonas meklēt risinājumus, piedāvājot veikt piena kvotas korekciju pēc tauku satura. Jautājums tiek aktualizēts pirms ES valstu zemkopības ministru tikšanās 17.februārī, kur tiks izskatīts jautājums par piena nozares attīstību pēc 2015.gada 31.marta.