BTA vēlas iegādāties "Baltas" filiāļu tīklu un vairāku apdrošināšanas veidu portfeli

Ja Lielbritānijas apdrošināšanas uzņēmums "RSA Insurance Group" (RSA) pārdotu tai Latvijā piederošo apdrošināšanas sabiedrību "Balta", apdrošināšanas sabiedrība "BTA Insurance Company" SE (BTA) vēlētos iegādāties "Baltas" biznesa daļu - filiāļu tīklu un vairāku apdrošināšanas veidu portfeli.

 

Janvāra beigās medijos izskanēja ziņas, ka RSA plāno pārdot savus aktīvus Centrālās un Austrumeiropas valstīs. "Balta" gan tobrīd informēja, ka "pašreizējie pieņēmumi par Latvijā lielākās apdrošināšanas sabiedrības "Balta" pārdošanu ir spekulācijas".

BTA valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja, ka BTA ir izanalizējusi informāciju un ka BTA gribētu iegādāties "Baltas" aktīvus. "Diemžēl visu sabiedrību iegādāties nevaram, jo to neļautu Konkurences padome tāpēc, ka veidotos dominējošs stāvoklis," skaidroja Lucaus.

Izvērtējot kapacitāti un atļauju saņemšanas iespējas, BTA secina, ka ļoti labprāt pārņemtu "Baltas" filiāļu tīklu. "BTA jau ir plašs filiāļu tīkls, bet Latvijas tirgus īpatnība ir tāda, ka klients grib saņemt apkalpošanu klātienē, un to respektējam. Analizējot BTA un "Baltas" pārklājumu, redzam, ka mēs tikai atsevišķās vietās konkurētu paši ar sevi, tāpēc BTA ļoti labprāt iegādātos filiāļu tīklu," sacīja Lucaus.

"Izanalizējot "Baltas" funkcijas, redzam, ka ir ļoti daudz labu, profesionālu speciālistu, kurus BTA varētu pārņemt. BTA lēmums ir pieņemts - tiklīdz būs iespēja, ļoti labprāt atsauktos un runātu par konkrētiem "Baltas" portfeļiem, kurus BTA varētu iegādāties. Ir četri, pieci apdrošināšanas veidi, kurus gan no kapacitātes, gan jaudas viedokļa varam pārņemt," teica BTA valdes priekšsēdētājs. Viņš skaidroja, ka BTA eksperti analizēja, ko BTA drīkstētu iegādāties, jo ar BTA esošo tirgus daļu nemaz neesot tik daudz veidu, kurus BTA drīkstētu pārņemt. ""Baltas" finanšu rādītāju analīze liecina, ka ir arī apdrošināšanas veidi, kurus mēs pat par jebkuru cenu negribētu pārņemt," atzina Lucaus.

Patlaban BTA gaida, kā Lielbritānijā beigsies RSA auditi. "Sagaidīsim auditu rezultātus un tad, ja saņemsim uzaicinājumu izteikt piedāvājumu, noteikti atsauksimies," teica Lucaus.

Viņaprāt, Latvijas tirgus no šādām pārmaiņām tikai iegūtu. Igaunijā divi ietekmīgi apdrošinātāji "tur" lielāko tirgus daļu, papildu tam vēl ir atsevišķi mazi apdrošinātāji. Savukārt Lietuvā būtiska tirgus daļa ir BTA kopā ar Lietuvas "Draudimas". Kaimiņvalstu piemēri rāda, ka šāda sistēma mazā tirgū var funkcionēt un ka tādējādi tirgus ir veselīgāks, uzskata BTA valdes priekšsēdētājs.

BTA dibināta 1993.gada novembrī. 2011.gada februārī BTA pabeidza pāreju uz Eiropas komercsabiedrības darbības formu. Pašlaik BTA reģistrējusi uzņēmuma filiāles Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Apvienotajā Karalistē, Francijā un Polijā, bet pēc brīvas pārrobežu pakalpojumu sniegšanas principa piedāvā savus pakalpojumus arī Itālijā un Spānijā.

2013.gadā BTA bruto parakstīto prēmiju apmērs pārsniedza 160 miljonus eiro, bet sabiedrības neauditētā peļņa pērn bija 7,1 miljons eiro.

"Baltas" pagājušā gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti, bet 2013.gada trīs ceturkšņos apdrošināšanas sabiedrība strādājusi ar 748 948 latu jeb 1,07 miljonu eiro zaudējumiem, bet bruto parakstīto prēmiju apmērs bija 25,609 miljoni latu jeb 36,44 miljoni eiro. "Baltas" mātesuzņēmums RSA šonedēļ paziņoja, ka RSA grupas izpilddirektora amatā iecelts Stīvens Hesters, kurš iepriekš bija Lielbritānijas bankas "Royal Bank of Scotland" izpilddirektors un vadīja bankas restrukturizācijas un atveseļošanas programmu.

Saskaņā ar pēdējo publiskoto BTA finanšu pārskatu sabiedrības akcionāri ir "B5 Holding Limited" ar 31,36% akciju, "B7 Holding Limited" ar 28,6% akciju, "B4 Holding Limited" ar 9,8% akciju, AS "TIA" ar 9,58% akciju, "B6 Holding Limited" ar 9,05%. Citām juridiskām personām pieder 10,58% akciju, bet 1,03% akciju pieder fiziskām personām - Latvijas rezidentiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mājaslapā norādītas personas, kurām ir būtiska līdzdalība (no 20% līdz 33%) apdrošināšanas sabiedrībā - Gints Dandzbergs un Pauls Dandzbergs.

Svarīgākais