Pētījums: Baltijas iedzīvotāji dzīvo nesaimnieciskāk; met ārā pārtiku

Kopumā Baltijas iedzīvotāji dzīvo mazāk taupīgi nekā pirms gada. Latvijā 25%, Lietuvā un Igaunijā pa 19% iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 65 gadiem atzīst, ka iegādājas par daudz pārtikas, kā rezultātā to kā pārpalikumu nākas izmest, liecina pētījumu kompānijas "GfK" un biznesa portāla "Nozare.lv" veiktais pētījums.

Kā norādīja "GfK" klientu un produktu attīstības direktore Ilze Kronberga, jaunā tendence noteikti jāskata kontekstā ar pieaugošo cenu atlaižu un akciju lomu pārtikas izvēlē.

"Jā, kopumā visās Baltijas valstīs cenšamies pirkt lētāk un izvēlamies dažādās akcijas. Bet, kā izrādās, "zemās cenas eiforija" reizēm tomēr neļauj racionāli izvērtēt, cik daudz ir nepieciešams. Gada laikā, piemēram, Latvijā to iedzīvotāju skaits, kas atzīst savu "nesaimnieciskumu", palielinājies par 7%, kas ir lielākais pieaugums Baltijā," sacīja eksperte.

Pētījumā respondentiem tika izdots jautājums, vai ģimenei tiek iegādāts tieši tik daudz pārtikas, cik nepieciešams, neko neizmetot. Apstiprinoši atbildēja 30% Latvijas iedzīvotāju, 27% Igaunijas un 32% - Lietuvas iedzīvotāju (pērn attiecīgi - 35%, 32% un 38%).

Pētījums apliecina - taupīga saimniekošana raksturīga Baltijas pensijas vecuma cilvēkiem - biežāk nekā citi iedzīvotāji pensionāri iegādājas tieši tik daudz pārtikas, cik nepieciešams, un neko neizmet.

Tāpat lielākā daļa aptaujāto respondentu atzinuši, ka pārtiku pērk katru dienu. Uz šo jautājumu apstiprinoši atbildēja 73% Igaunijas, 72% Latvijas un 70% - Lietuvas iedzīvotāju. Savukārt tikai vienu reizi nedēļā uz veikaliem pēc pārtikas dodas 26% Lietuvas, 24% Igaunijas un 22% - Latvijas aptaujāto iedzīvotāju.

Tikmēr ar pārtikas iegādi divas trīs reizes mēnesī pietiek 4% Latvijas, 3% Lietuvas un 2% Igaunijas respondentu.