Bijušo "Latvijas Krājbankas" un bankas "Snoras" īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska advokāti pārsūdzējuši Londonas Vestminsteras tiesas lēmumu par abu bijušo baņķieru izdošanu Lietuvai, otrdien vēsta Lietuvas biznesa ziņu portāls "Vz.lt".
Pagājušās nedēļas sākumā tiesa atzina par pamatotu Lietuvas prasību izdot Antonovu un Baranausku, kas tiek turēti aizdomās par īpašuma piesavināšanos lielos apmēros, un noraidīja viņu advokātu apgalvojumu, ka Lietuva viņus varētu vajāt politisku iemeslu dēļ.
Apsūdzētie izmantojuši iespēju šo lēmumu septiņu dienu laikā pārsūdzēt augstākas instances tiesā. Ja viņus neapmierinās arī jaunais lēmums, viņi vēl varēs to pārsūdzēt Augstākajā tiesā, tādēļ izdošanas lietas izskatīšana, kas vilkusies jau gandrīz divus gadus, var turpināties vēl vismaz vairākus mēnešus.
Kā izdevumam pastāstījis Antonova advokāts Gatis Kaminsks, pirmās instances tiesas lēmuma pārsūdzība iesniegta jau aizvadītajā piektdienā. "Argumenti ir izsmeļoši - gan juridiski, gan politiski, gan finansiāli. Cerams, ka augstākas instances tiesa labāk iedziļināsies lietā un pieņems juridiski labāk pamatotu lēmumu," viņš paziņojis.
Jau ziņots, ka 2011.gada 16.novembrī, bažījoties par "Snoras" stāvokli, Lietuvas valdība nacionalizēja bankas akcijas, bet 24.novembrī Lietuvas Bankas valde paziņoja, ka nolēmusi banku likvidēt. Vēlāk tika ierosināta bankas bankrota lieta. Aplēsts, ka tās aktīvi bijuši vairākus miljardus litu mazāki par saistībām.
Lietuvas pilsonis Baranausks vadīja "Snoras" valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs - uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% bankas akciju.
Arī Latvijas "Krājbankā" drīz pēc tam tika konstatēts ap 100 miljonu latu līdzekļu iztrūkums, un 2011.gada 23.decembrī Rīgas apgabaltiesa banku pasludināja par maksātnespējīgu. Ņemot vērā līdzekļu iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome nolēma apturēt visu "Krājbankas" finanšu pakalpojumu sniegšanu. Valsts policija (VP) par notikušo sāka kriminālprocesu.
Lietuvas Ģenerālprokuratūra Antonovu un Baranausku tur aizdomās par bankas īpašumu piesavināšanos aptuveni 1,7 miljardu litu (493 miljonu eiro) vērtībā. Prokuratūra ierobežojusi viņu tiesības uz īpašumiem kopsummā par aptuveni 805 miljoniem litu.
Nedēļu pēc "Snoras" darbības apturēšanas bankas vadītāji tika aizturēti Lielbritānijā saskaņā ar Lietuvas izdotu Eiropas aresta orderi, bet Lielbritānijas tiesa drīz vien nolēma viņus atbrīvot pret drošības naudu, nosakot abiem obligātu reģistrēšanos policijā. Vēlāk viņi tika atbrīvoti arī no šā pienākuma.
Apsūdzētie baņķieri savu vainu nolieguši, apgalvojot, ka ar viņiem tiek mēģināts politiski izrēķināties, un noraidot iespēju brīvprātīgi doties uz Lietuvu un sadarboties ar tiesībsargājošajām iestādēm.
Lietuvas Bankai "Snoras" darbība pirmās aizdomas radīja jau 2004.gadā. Kā atgādinājis Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētājs Vits Vasiļausks, bankas kredītportfelim strauji pieaugot, aizdomas radušās par līdzekļu izcelsmi, tādēļ 2011.gadā nolemts noraidīt bankas prasību par statūtu kapitāla palielināšanu.