Latvija lūgs atļauju Eiropas Savienībai, lai sniegtu valsts atbalstu lauksaimniecības zemes iegādei

16. decembrī, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs Briselē piedalīsies Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes (MP) sanāksmē, kuras laikā Eiropas Komisija (EK) uzsāks diskusijas par lauku attīstības nākotni pēc 2013.gada. Sanāksmē arī lems par Latvijas iesniegto prasību atļaut sniegt valsts atbalstu lauksaimniecības zemes iegādei, diskutēs par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) vienkāršošanas pasākumiem, lai nozares dalībniekiem mazinātu administratīvo slogu, apspriedīs priekšlikumus pārtikas apgādes ķēdes darbības Eiropā uzlabošanai.

Zemkopības ministrs lūgs Padomes un dalībvalstu nozares ministru atbalstu no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim atļaut izmantot valsts atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai par aizdevumiem, kas ņemti lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei.

Uzrunā J.Dūklavs norādīs, ka iespēja izmantot valsts atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei ievērojami atvieglos sarežģīto situāciju Latvijas laukos. Tā radusies, pieaugot lauksaimniecības izejvielu cenām, bet ievērojami krītoties lauksaimniecības produktu pārdošanas cenām, kā arī pieaugot bezdarbam. Tāpat lauksaimniekiem pašreizējā ekonomiskajā situācijā trūkst brīvu finanšu resursu lauksaimniecības zemes iegādei.

Diskusijā par lauku attīstības nākotni ES dalībvalstu nozares ministri paudīs valstu viedokļus par paredzamajām grūtībām, kas visvairāk skars Eiropas lauksaimniecības un lauku jomu. Tiks apspriestas arī iespējamās izmaiņas lauku attīstības programmā.

Prezidentūras sagatavotajā dokumentā uzsvērts, ka, mainoties kopējai situācijai pasaulē, Eiropas lauksaimniecība saskaras ar virkni kompleksu un savstarpēji saistītu izaicinājumu. Tās nākotne lielā mērā ir atkarīga no spējas šos izaicinājumus pārvarēt. Viens no šādiem izaicinājumiem ir klimata pārmaiņas. Citi nopietni izaicinājumi lauksaimniecībai ietver, piemēram, dabas resursu saglabāšanu un vides ietekmi, pasaules pārtikas drošību un demogrāfiskās izmaiņas lauku teritorijās.

J.Dūklavs diskusijā uzsvērs, ka būtiskākais izaicinājums Eiropas lauksaimniecībai un lauku teritorijām ir līdzvērtīgu darbības nosacījumu izveidošana lauku ekonomikas funkcionēšanai un attīstībai visā Kopienas teritorijā. Tāpēc īpaši svarīgi ir veicināt lauku ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un produktivitātes un konkurētspējas kāpināšanu, īpaši tradicionālajai lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Latvija uzskata, ka priekšroka būtu dodama tādiem saimnieciskiem risinājumiem, kas nodrošina gan ekonomiskos, gan ekoloģiskos labumus, kā arī lauku apdzīvotības saglabāšanai mazāk attīstītajos Eiropas Savienības lauku reģionos.

"Mēs uzskatām, ka lauku attīstības pasākumu ieviešanas nosacījumos ir nepieciešami uzlabojumi, lai atvieglotu programmas ieviešanu. Tāpat esam ieinteresēti pārskatīt Lauku attīstības finansēšanas kritērijus un uzskatām, ka Eiropas Savienības atbalstam lauku attīstībai pēc 2013.gada ir jākalpo par instrumentu, kas mazinātu attīstības līmeņa atšķirības dažādās Kopienas lauku teritorijās," sanāksmē uzsvērs J.Dūklavs.

Tāpat sanāksmē tiks apspriesti jautājumi par koksnes tirgu, pārtikas apgādes ķēdes darbību un dzīvnieku labturību un aizsardzību, zinātnei izmantojamo dzīvnieku aizsardzību, kā arī zvejas iespējām 2010.gadā.

Ekonomika

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Svarīgākais