Eksperts: Bankas ir kļuvušas par skaisti noformētiem lombardiem

Latvijā strādājošo banku prasības pret uzņēmējiem ir kļuvušas pārāk stingras, un tas kavē ekonomikas attīstību, intervijā "Rietumu Radio" sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītāja padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Ģirts Kronbergs.

Iepriekš uzņēmumi varēja ar dažādiem nodrošinājumiem un biznesa plānu sakombinēt iespējami labāko risinājumu, lai iegādātos iekārtas un attīstītu uzņēmumus, taču patlaban pat kārtīgi maksājoši uzņēmumi nespēj kreditēties.

"Pirms gadiem pieciem, sešiem ķīlas vērtība varēja būt arī puse vai nedaudz vairāk no kredīta vērtības, taču, ja uzņēmums sevi bija pierādījis, kredīts attīstības projektiem tika izsniegts," sacīja Kronbergs. "Patlaban, kamēr uzņēmumam nav pozitīvas bilances, ko ieķīlāt, tikmēr neviens tā īpaši neskatās. Šobrīd banku nav, - ir skaisti noformēti lombardi, kas paņem visu ķīlā un pretī iedod naudiņu par to, kas tev jau pieder."

Kronbergs norāda, ka arī bankām būtu jāuzņemas saprātīgs biznesa risks, taču tās to darīt nevēlas.

Banku pārāk uzmanīgā kredītu politika Latvijas uzņēmējus nostāda neizdevīgā situācijā, jo starptautiskiem vai ārvalstu īpašniekiem piederošiem uzņēmumiem vieglāk ir kreditēties savās mītnes zemēs, kur nosacījumi bieži vien ir daudz izdevīgāki.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais