Vāji attīstītās valsts statuss Latvijai nes vērienīgu Eiropas Sociālā fonda naudas pienesumu
Minimālais Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējuma īpatsvars no kopējā kohēzijas finansējuma jaunajā, 2014.-2020.gada, Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā pieaugs par 1% un būs 23,1%, tā nolēmis Eiropas Parlaments (EP).
Šī ir laba vēsts Latvijai, jo valstij pieejamos fonda līdzekļus Eiropas Komisija (EK) piedāvājusi palielināt par aptuveni 55 miljoniem eiro, kopā piešķirot 638,5 miljonus. Latvija jau indikatīvi saplānojusi šīs naudas izlietojumu, paredzot to prioritāri veltīt nodarbinātībai, sociālās iekļaušanas pasākumiem un izglītībai.
ESF Finansējuma apjoms un atbalstīto projektu veidi dažādos ES reģionos atšķiras atkarībā no to relatīvās labklājības, skaidro EK pārstāvji. Reģioni tiek iedalīti četrās finansēšanas kategorijās, pamatojoties uz to iekšzemes kopproduktu (IKP) uz vienu iedzīvotāju salīdzinājumā ar ES vidējo IKP. Latvija 2007.-2013.gada fondu plānošanas periodā ieņēma vietu kategorijā "Konverģence" - visvājāk attīstītās ES dalībvalstis un reģioni, kuros jāsekmē izaugsme un darbavietu radīšana. Šie reģioni saņem apmēram 70% no kopējā ESF finansējuma, skaidro EK.
Jaunajā fondu plānošanas periodā Latvija saglabā vietu minētajā kategorijā, jo IKP uz vienu iedzīvotāju nepārsniedz 75% no ES dalībvalstu vidējā rādītāja, aģentūrai LETA skaidroja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Kaspars Valtmanis. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka, pievienojoties ES 2004.gadā, Latvijas IKP bija 46% no ES vidējā rādītāja, savukārt 2012.gadā tas jau bija pieaudzis līdz 63%.
"Vērojams būtisks pieaugums, bet jāsaprot, ka ES vidējā līmeņa sasniegšanai nepieciešams laiks un mērķtiecīga virzība uz valsts konkurētspējas celšanu, nodarbinātības un izaugsmes veicināšanu," viņš norādīja. Nozīmīgs instruments un atbalsts šo mērķu īstenošanai ir ES fondu investīcijas publiskajā infrastruktūrā, nodarbinātībā, uzņēmējdarbībā, zinātnē un daudzās citās jomās, viņš piebilda. "Tādējādi Latvija tiek tuvināta ES vidējam rādītājam ātrāk, nekā tas būtu iespējams tikai ar nacionālo finansējumu," teica Valtmanis.
Visvājāk attīstīto valstu vidū 2007.-2013.gada plānošanas periodā bija arī kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija, kā arī Polija, daļa Vācijas, Spānijas un Portugāles teritorijas, arī Slovākija, Čehija ar nelielu teritoriālo daļu izņēmumu un vēl citas valstis vai atsevišķas to teritorijas.
EK apkopotā informācija liecina, ka lielākā ESF finansējuma ieguvēja iepriekšējā plānošanas periodā bija Polija, kas saņēma apmēram desmit miljardus eiro jeb 13% ESF naudas, un Vācija - ar ESF finansējumu deviņu miljardu latu jeb 12% apmērā no kopējiem fonda līdzekļiem. Salīdzinoši Latvija saņēma aptuveni 0,7% no kopējā ESF finansējuma.