Par Eiropas Komisijas (EK) vēlmi kūpinātu šķiņķu, speķa, vistu vietā likt ražot bālu un neizteiksmīgu gaļas produkciju ir sašutuši gan pircēji, gan ražotāji, gan pārdevēji. Zemkopības ministrija (ZM) sola panākt labojumus šajā EK regulā, kura tika pieņemta pirms trim gadiem, kad nozari vadīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
Kūpinājumu stendi Centrāltirgus gaļas paviljonā vienmēr ir bijuši pircēju iecienīti. Ropažu novada zemnieku saimniecībā Vārpas N produkcija smaržo kā mājās kūpināta. Pārdevēja Inga Neatkarīgajai apliecina – gaļa tiek žāvēta uz īstas alkšņu malkas, tāpēc sanāk tik smaržīga un garšīga. «Par kūpinājumiem interesējas arī ārzemnieki, kuri uz mūsu tirgu nāk kā uz izklaidi, jo pašu mājās tādu nav. Arī dabiski kūpināta gaļa viņiem ir eksotika. Ļoti bieži pie mums iepērkas tie, kas dodas uz ārzemēm vai nu apciemot savus radiniekus, vai peļņā,» stāstīja Inga. Viņa, tāpat kā citas Neatkarīgās aptaujātās pārdevējas, ir sašutusi par jaunajām EK prasībām, kas, iespējams, pārvilks svītru mājas kūpinājumu gatavošanai un pārdošanai.
Mārupes ģimenes uzņēmuma Turaidas pils gatavoto produkciju – kūpinātu karbonādi, šķiņķi, speķi, vistas – pārdod pārdevēja Māra. «Šis ģimenes uzņēmums ar gaļas kūpināšanu nodarbojas jau vairāk nekā desmit gadus, un vienmēr pircēji ir slavējuši šo produkciju, jo tā ir dabiski kūpināta, neizmantojot nekādu ķīmiju. Kuram būs labāk, ja šo jauno normu dēļ būs jāizmanto mākslīgi dūmi. Produkcija noteikti nebūs garšīgāka, bet vai veselīgāka?» Māra ir neizpratnē. Viņa un citas Centrāltirgus gaļas paviljonā strādājošās ir gatavas nepieciešamības gadījumā iet piketēt pie Ministru kabineta, ja paši ministri nesaprot, ka šī jaunā EK norma var iznīcināt daļu mājražošanas un pat uzņēmumus.
Ārzemnieki slavē
Pašlaik Vācijā, Berlīnē, norisinās izstāde Zaļā nedēļa, kurā pulcējas pārtikas ražotāji no daudzām valstīm, arī no Latvijas. «Viens no populārākajiem produktiem Latvijas stendā ir SIA Rēzeknes gaļas kombināts alkšņu desiņas un mednieku odziņas. Tie ir kūpinājumi, kas jau iemantojuši vāciešu mīlestību. Tiem patīk īpašais aromāts, ko dod kūpinājuma specifika un pēcgarša, kas liek atgriezties pēc nākamā desas luņķa. Izstādes apmeklētāju attieksme pret mūsu gardo produkciju liecina, ka cittautieši novērtē kūpināšanas metodi un unikālo garšu,» Neatkarīgajai stāstīja Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta speciāliste Andra Ūdre.
Trešdaļa normā neiekļautos
Saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīcībā esošo informāciju Latvijā darbojas 118 gaļas pārstrādes uzņēmumi, no tiem gaļas produktus, tajā skaitā kūpinājumus, ražo 71 uzņēmums. Savukārt gaļas produktus mājas apstākļos ražo un pārdod 201 uzņēmums. PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vadītāja vietniece Ilze Plīkša Neatkarīgajai stāstīja, ka PVD ik gadu veic kūpinātas gaļas un zivju paraugu izmeklējumus uz benzo(a)pirēnu un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem. Pērn šādi pārbaudīti 11 gaļas un 19 zivju izstrādājumu paraugi. Izmeklējumu rezultāti liecināja, ka četros paraugos benzo(a)pirēna daudzums pārsniedza pašreiz pieļaujamo 5 mg/kg normu. Savukārt EK noteiktos jaunos standartus, kas Latvijā stāsies spēkā 1. septembrī, būtu izturējuši divas trešdaļas paraugu, jo tajos benzo(a)pirēna saturs bija mazāks nekā 2 mg/kg.
PVD Pārtikas uzraudzības departamenta Dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanas uzraudzības daļas vecākais eksperts Andris Vaiders Neatkarīgajai uzsvēra, ka Latvijā ir aptuveni 50 zvejas produktu apstrādes uzņēmumi, kuri savā tehnoloģiskajā procesā izmanto produktu kūpināšanu. Jauno EK noteikto normu, pēc viņa teiktā, var izpildīt visi uzņēmumi, lai gan «tas varētu ietekmēt produkta izskatu vai garšu».
Bet mājražotāji ir neziņā, vai viņu produkcija nākotnē būs atbilstoša stingrajām normām. «Ar aci taču nenoteiksi, cik benzopirēna ir katrā gaļas gabaliņā,» sašutusi sacīja mājražotāja Larisa. I. Plīkša skaidro, ka arī mājražotāji ir pārtikas apritē iesaistīts uzņēmums, kuram jāizmeklē sava produkcija, lai pierādītu pārtikas nekaitīgumu, tajā skaitā arī jāveic izmeklējumi uz benzopirēnu un policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem. Šādus izmeklējumus izdara zinātniskā institūta BIOR laboratorijā. Neatkarīgā pārliecinājās, ka viens šāds izmeklējums maksā 89,77 eiro.
Sola cīnīties
ZM Veterinārā un pārtikas departamenta Pārtikas nekaitīguma nodaļas vadītāja Sarma Sleže Neatkarīgajai stāstīja, ka par iespējamām benzopirēna normu izmaiņām tika sākts spriest jau 2008. gadā: «Toreiz kā problēma tika identificētas šprotes. Citu ierosinājumu nebija. ZM sadarbībā ar Latvijas Zivrūpnieku savienību izdevās panākt normas saglabāšanu šprotēm. Regulu pieņēma un publicēja 2011. gada augustā. Ražotājiem līdz šai nedēļai nebija nekādu ierosinājumu, un ZM arī nesaņēma iebildumus pret regulā noteikto pārtiku piesārņojošo vielu maksimāli pieļaujamās koncentrācijas līmeņu samazināšanu.»
ZM ierēdņi gan uzskata, ka viss vēl nav pazaudēts. «Ražotāji tiks lūgti iespējami ātrā laikā iesniegt paškontroles analīžu datus un arī pamatojumus, kāpēc nav iespējams mainīt tehnoloģiju. Ja pēc iegūto datu analīzes ZM secinās, ka pie izmantotajiem kūpināšanas tehnoloģiskajiem procesiem nav iespējams sasniegt jaunās normas, Latvijas vērsīsies EK ar lūgumu pagarināt pārejas periodu un risinās ar EK jautājumu par atkāpes piemērošanu Latvijas kūpinātajiem pārtikas produktiem,» solīja S. Sleže.
Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits ir viens no tiem, pateicoties kuram Latvijā šprotes arī nākotnē varēs ražot tāpat kā iepriekš. Viņš Neatkarīgajai atklāja, ka panākt šprotēm izņēmuma statusu nebija ne vienas dienas, pat ne viena gada jautājums: «Zivrūpnieki par šo jautājumu sāka interesēties jau 2006. gadā, un mērķtiecīgi darījām visu, lai panāktu rezultātu – vācām datus un pierādījumus un organizējām degustācijas.» Viņš ar savu pieredzi un padomu ir gatavs palīdzēt arī gaļas nozarei.
***
Viedokļi
Sandra KALNIETE, Eiropas Parlamenta deputāte:
– Es noteikti esmu gatava palīdzēt Latvijas gaļas ražotājiem, taču viņiem pašiem vispirms ir jātiek skaidrībā par to, ko viņi grib panākt. Vadošā loma normatīvu mainīšanā, ja tas nepieciešams, būs Zemkopības ministrijai. Vēlos uzsvērt, ka izveidojusies situācija kārtējo reizi apliecina, ka mūsu ražotājiem pašiem ir savlaicīgi jāiesaistās diskusijās par pārtikas drošības normatīviem vēl to tapšanas laikā. Šobrīd ir nepieciešama detalizēta, tajā skaitā tehniska, analīze, kurus ražotājus, tehnoloģijas un produktus šī pirms trim gadiem pieņemtā norma skar.
Guntars Indriksons, SIA Linda 1 valdes priekšsēdētājs:
– EK aizliegums izmantot dabiskos dūmus kūpināšanas procesā ir būtisks šķērslis Latvijas mājražošanas un mazo pārtikas pārstrādes uzņēmumu attīstībai, kuru galvenā tirgus joma ir izcils un dabiski kūpināts produkts – gaļa, zivis, vistas vai siers.
Mūsdienās gaļas, sieru vai zivju klasisks kūpinājums ir kļuvis par dārgu delikatesi. Kāpēc? Tāpēc, ka pārtikas industrija, kas realizē neiedomājamu daudzumu vienveidīgas kūpinātas produkcijas, dabiskas ēdienu garšas iegūšanai lieto aizvietotājus ar garšas pastiprinātājiem un šādi bojā konkurenci tirgū.
***
Kūpinājumu ražošana un pārbaudes Latvijā
PVD 2013. gadā veicis 30 paraugu izmeklēšanu uz benzopirēnu:
71 uzņēmums ražo kūpinātu gaļas produkciju
50 uzņēmumu kūpina zvejas produktus
201 uzņēmums gaļas produktus ražo mājas apstākļos
4 paraugos bija pārsniegta maksimāli pieļaujamā koncentrācija;
8 paraugos benzopirēns bija robežās no 2 līdz 5 mg/kg;
18 paraugos benzopirēns bija zem 2 mg/kg, tātad iekļaujas jaunajās normās.
Avots: PVD