"Mego" nopērk veikalu ķēdes "Iki" un "Cento"; "Palink" pamet Latviju

Mazumtirdzniecības uzņēmums SIA "Mego" ir parakstījis līgumu ar veikalu tīkla "Iki" operatoru SIA "Palink" par 100% "Palink" kapitāla daļu pirkšanu, kā rezultātā par "Palink" īpašnieku kļūst "Mego", informē "Mego" valdes locekle Irēna Hupenija.

Darījuma pilnīgai apstiprināšanai vēl tiek gaidīts Latvijas Konkurences padomes lēmums.

Pēc darījuma apstiprināšanas, 51 mazumtirdzniecības veikals, kurš darbojas zem "Iki" zīmola un pieder "Palink", turpmāk darbosies zem "Mego" zīmola.

"Palink" pārstāve Velga Freiberga biznesa portālam "Nozare.lv" sacīja, ka darījuma summa ir konfidenciāla un netiks atklāta. Pieteikums par notikušo darījumu Konkurences padomē jau ir iesniegts.

Konkurences padomes pārstāve Inita Kabanova sacīja, ka "Mego" un "Palink" apvienošanās ziņojums saņemts 10.janvārī, bet šodien ir atzīts, ka uzņēmumi ir iesnieguši visus nepieciešamos dokumentus. Lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem Konkurences padomei jāpieņem viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas. Savukārt, ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas, tas ir - līdz 10.maijam, skaidroja Kabanova.

"Mums kā vietējai Latvijas kompānijai ar 15 gadu pieredzi tas ir vēsturisks un liels notikums. Lēmums iegādāties SIA "Palink" kapitāla daļas tika pieņemts, jo mēs vēlējāmies paplašināties, lai kļūtu konkurētspējīgāki Latvijas tirgū un spētu piedāvāt saviem klientiem kvalitatīvāku servisu," norāda Hupenija.

"Lēmums par 100% SIA "Palink" daļu pārdošanu tika pieņemts, lai optimizētu "Palink" grupas aktivitātes un koncentrētu tās tirgos, kur mūsu darbība ir efektīvāka - Latvijā nelielās "Palink" tirgus daļas dēļ mūsu konkurētspēja bija apgrūtinoša. Tāpat nepamatotais maksātnespējas process, ar ko "Palink" saskārās 2012.gadā, būtiski ietekmēja mūsu, kā ārvalstu investoru, lēmumu pārtraukt investīcijas Latvijā. Visu šo faktoru kopums veicināja mūs pieņemt lēmumu pamest Latvijas tirgu," saka UAB "Palink" izpilddirektors Emīls Sefanovs.

SIA "Palink", kas pārstāv veikalu ķēdi "Iki", ir viens no pieciem lielākajiem pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem Latvijā. Kā UAB "Palink" meitasuzņēmums SIA "Palink" Latvijā darbojas deviņus gadus. 2013.gadā uzņēmums pārvaldīja 51 veikalu un nodrošināja vairāk nekā 900 darba vietu.

SIA "Mego" ir viens no lielākajiem mazumtirgotājiem, kurš Latvijā darbojas jau kopš 1999.gada un SIA "Mego" pieder 36 veikali, kuros strādā vairāk nekā 600 darbinieki. Veikali atrodas dažādās Latvijas pilsētās - Rīgā, Aizkrauklē, Baldonē, Bauskā, Brocēnos, Cēsīs, Jēkabpilī, Jūrmalā, Sauriešos, Liepājā, Talsos, Tukumā, Valkā un Ventspilī. Zem ''Mego'' zīmola kopumā Latvijā darbojas 53 veikali.

SIA "Palink" dibināta 2003.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 60 000 000 latu (85,37 miljoni eiro). Kopš 2008.gada SIA "Palink" lielākais akcionārs ir Vācijas, Beļģijas, Francijas, Itālijas un Šveices tirgotāju savienība "Coopernic", kas ir otra lielākā pārtikas produktu mazumtirdzniecības organizācija Eiropā.

"Palink" zaudējumi 2012.gadā palielinājušies par 43% - no 8,67 miljoniem latu (12,34 miljoniem eiro) 2011.gadā līdz 12,46 miljoniem latu (17,73 miljoniem eiro) 2012.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma apgrozījums 2012.gadā bijis 66,92 miljoni latu (95,22 miljoni eiro), kas ir 9% samazinājums salīdzinājumā ar 73,55 miljonu latu (104,65 miljonu eiro) apgrozījumu 2011.gadā.

Uzņēmuma "Mego" zaudējumi 2012.gadā bijuši 337 400 lati (480 077 eiro). 2011.gadā uzņēmuma zaudējumi bija 301 246 lati (428 634 eiro), bet par 9,8% sarucis uzņēmuma apgrozījums - no 35,4 miljoniem latu (50,37 miljoniem eiro) 2011.gadā līdz 31,9 miljoniem latu (50,42 miljoniem eiro) 2012.gadā, liecina "Firmas.lv" informācija.

SIA "Mego" dibināta 1999.gadā. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 2 100 000 latu (2,99 miljoni eiro). "Mego" īpašnieki ir Mihails Uļmans - 62%, Viktors Karbanovs - 18%, Aleksandrs Morozs - 10% un Grigorijs Vovks - 10%.

Ekonomika

Latvijas Bankas organizētā saruna starp vairāku tautsaimniecības nozaru pamanāmākajiem pārstāvjiem noveda līdz paradoksālai atklāsmei, ka labāk tādas sarunas nerīkot, jo jebkura kaut cik kompetenta ekonomisko un arī sociālpolitisko problēmu iztirzāšana noved līdz secinājumiem par problēmu neatrisināmību.

Svarīgākais