Preču tirdzniecības dati turpina iepriecināt. Preču eksporta izaugsme turpinājās jau trešo mēnesi pēc kārtas, un oktobrī ārējās tirdzniecības deficīts samazinājās līdz 41 milj. latu, informē ''Swedbank'' vecākā ekonomiste Lija Strašuna.
Tiesa gan, eksportam oktobris vienmēr ir bijis labs mēnesis (izņemot pagājušo gadu, kad jau pamazām sākām izjust pasaules finanšu krīzes ietekmi). Un, lai gan novembris un decembris eksportam vēsturiski ir sliktāki mēneši, tomēr diezgan straujš pieaugums oktobrī (par 7.2% pret septembri) ļauj cerēt uz pozitīvu eksporta devumu IKP visam 4.ceturksnim kopumā.
Lai gan gada griezumā eksportā vēl ir novērojams kritums (kas gan palēninājās), visticamāk jau novembrī-decembrī novērosim eksporta izaugsmi gada griezumā. Tas gan būs saistīts ar iepriekšēja gada zemo bāzi, jo tieši 2008.g. novembrī Latvijas preču eksports krita par turpat 20% pasaulēs krīzes dēļ.
Viss liecina par to, ka eksportējošie uzņēmumi atgūst savu konkurētspēju un spēj saglabāt esošos un apgūt jaunus tirgus. Likumsakarīgi, daudzās apstrādes rūpniecības nozarēs eksporta īpatsvars kopējā apgrozījumā palielinās (piem., koksne un koka izstrādājumi, ķīmiskas vielas, tekstilizstrādājumi, mašīnas un iekārtas, mēbeles u.c.).
Eksporta dinamikai būs pozitīvas sekas citur ekonomikā. Piemēram, eksportējošiem uzņēmumiem uzlabosies finanšu situācija, kas nozīmēs mazākus kredītu kavējumus bankām. Nodarbinātie eksporta sektoros var justies mazliet drošāk par savu darba vietu, savukārt bezdarbnieki varēs cerēt uz jaunu darba vietu rādīšanu šajos sektoros. Tādējādi, eksportējošās nozares virzīs IKP izaugsmi un turpmāko pāris gadu laikā vilks aiz sevis citus ekonomikas sektorus.