Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi ceturtdien apsveica Latviju ar pievienošanos eirozonai un prognozēja, ka eirozonu sagaida ilgstošs zemas inflācijas periods, Dragi paziņoja pēc notikušās ECB padomes sēdes.
"Es vēlētos izmantot izdevību un apsveikt Latvijas kļūšanu par 18.valsti, kas pieņēmusi eiro kā savu valūtu. Līdz ar to Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs 2014.gada 1.janvārī ir kļuvis par [ECB] padomes locekli," paziņoja Dragi.
ECB prezidents arī izteicās, ka eirozonu sagaida paildzināts zemas inflācijas periods un ECB ir gatava saglabāt atvieglotu monetāro politiku tik ilgi, cik vien būs nepieciešams.
"Mēs varam piedzīvot paildzinātu zemas inflācijas periodu, kam sekotu pakāpeniska augšupejoša virzība uz inflāciju zem, bet tuvu 2% atzīmei," paziņoja Dragi.
Tāpat Dragi pauda viedokli, ka šobrīd esot pāragri teikt, ka ilgstošā eirozonas krīze ir galā.
"Es būtu ļoti piesardzīgs [teikt, ka krīze ir beigusies]," norādīja ECB vadītājs.
"[Ekonomikas] atlabšana ir, bet tā ir vāja, mērena un trausla. Tas nozīmē, ka pastāv vairāki riski - finansiāli, ekonomiski, ģeopolitiski un politiski - kas var iedragāt šo atlabšanu," viņš piebilda.
Eirozonas ekonomikas atgūšanos šobrīd galvenokārt veicina eksports, bet to arvien vairāk pozitīvi ietekmē arī vietējais pieprasījums.
Kā vēstīts, ECB ceturtdien pieņēma lēmumu nemainīt bāzes procentu likmi.
Tādējādi procentu likme galvenajām refinansēšanas pozīcijām arī turpmāk veidos 0,25%, kas ir rekordzems līmenis.
Procentu likmi ECB nemaina otro mēnesi pēc kārtas.
Arī analītiķi iepriekš bija prognozējuši, ka bāzes procentu likme saglabāsies nemainīga.
Tāpat ECB nolēma saglabāt nemainīgas arī pārējās procentu likmes - noguldījumu likmi un diennakts procentu likmi -, tām joprojām veidojot attiecīgi 0% un 0,75%.
Kā ziņots, gada inflācija eirozonā pagājušā gada decembrī samazinājās līdz 0,8%, salīdzinot ar 0,9% novembrī, liecina Eiropas Savienības biroja "Eurostat" sākotnējās aplēses.
Inflācija zem ECB noteiktā mērķa 2% apmērā atrodas jau 11.mēnesi pēc kārtas, tādējādi veicinot bažas par deflāciju.
Dragi prognozēja, ka inflācija eirozonā zem 2% atzīmes varētu saglabāties vismaz divus gadus.
Tomēr viņš noraidīja ilgstošas deflācijas iespējamību.
ECB prezidents arī norādīja, ka bezdarba līmenis eirozonā veido aptuveni 12% un vienīgā pozitīvā ziņa esot tā, ka nepieņemami augstais bezdarbs esot stabilizējies.