Par krāpšanu lielos apmēros aizturēti trīs vīrieši

2009.gada oktobra mēnesī Valsts policijas (VP) Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes (GkrPP) Ekonomikas policijas pārvaldē (EPP) tika uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177. panta 3. daļas "Par krāpšanu lielos apmēros personu grupā", attiecībā pret Igaunijas uzņēmējiem.

EPP darbinieki operatīvo pasākumu rezultātā aizdomās par minētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, aizturēja trīs vīriešus.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka 2009.gada jūlijā Reinis piedāvāja Jurim nopelnīt, sameklējot uzņēmumu, kas veiktu grants drupināšanas darbus Kasparam piederošajā karjerā Ķeguma novadā. Vīrieši plānoja vēlāk par padarīto darbu nemaksāt. Lai vieglāk pārliecinātu potenciālos uzņēmējus piekrist līguma nosacījumiem un veikt nepieciešamos darbus produkcijas izstrādei, Reinis un Kaspars iedeva Jurim līgumus, kas apstiprināja faktu, ka gatavajai produkcijai esot pircēji.

Darbu veikšanai pieteicās kāda Igaunijas uzņēmējsabiedrība, kurai Juris kontā pārskaitīja 1500 latus kā daļu no priekšapmaksas, ko viņam iedeva Reinis. Tika plānots, ka darbu veikšanas gaitā Jurim būtu jāpierunā darba veicējus strādāt pēc iespējas ilgāk bez samaksas, solot norēķināties pilnībā pēc darbu pabeigšanas. Kad Igaunijas uzņēmēji saprata, ka par padarīto darbu pasūtītājs nemaksās, un jau sākotnēji minētā darba pasūtījums bija plānots kā krāpšana, viņi vērsās ar iesniegumu Valsts policijas Ekonomikas policijas pārvaldē.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais