Latvija turpmākajos septiņos gados iegūs lielāku finansējumu no Eiropas Savienības (ES) budžeta, taču kopējais ES budžeta samazinājums rada bažas par stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanu, aģentūrai LETA pauda Eiropas Padomes deputāts Kārlis Šadurskis (V), komentējot šodien Eiropas Parlamentā (EP) apstiprināto ES daudzgadu budžetu 2014.-2020.gadam.
"Protams, ir prieks, ka beidzot neskaitāmajos trialogos visas juridiskās procedūras ir sakārtotas, proti, panākta parlamenta lomas juridiska nostiprināšana koplēmuma procedūrās, kas attiecas uz kohēzijas politikas, reģionālās attīstības un lauksaimniecības finansējumu. Atrisināts arī 2013.gada neizpildīto finanšu saistību jautājums, un EP šodien varēja nobalsot par ES Daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2014.-2020.gadam. Vēl ilgāka balsojuma atlikšana būtu bijusi gan politiska nejēdzība, gan varētu radīt pārtraukumu ES programmu finansējumā," uzsvēra Šadurskis.
Šadurskis sacīja, ka laikā, kad ES summārais mērķa griestu apjoms, salīdzinot ar Eiropas Komisijas (EK) sākotnējo piedāvājumu, DFS ir samazināts par 8% jeb 87,746 miljardiem eiro (61,7 miljardiem latu), Latvijas nacionālā aploksne 2014.-2020.gadam ir pieaugusi par 707 miljoniem eiro (496,9 miljoniem latu) jeb 16,7%.
"Lielākie panākumi: Latvijas iemaksu samazinājums par 233 miljoniem eiro (163 miljoniem latu), lauksaimniecībai palielinājums par 326 miljoniem eiro (229 miljoniem latu), kohēzijas politikai palielinājums par 148 miljoniem eiro (104 miljoniem latu)," skaidroja Šadurskis.
EP deputāts vērsa uzmanību, ka, kopumā vērtējot ES 2014.-2020. gada DFS, bažas rada vislielākais samazinājums, kas ir noticis tieši tajās pozīcijās, kam būtu vislielākā ietekme ES turpmākajā attīstībā, piemēram, samazināts finansējums kategorijā "Gudra un iekļaujoša izaugsme".
Šadurskis uzsvēra: "Viens no stratēģijas "Eiropa 2020" galvenajiem mērķiem, proti, sekmēt izaugsmi un augstas kvalitātes nodarbinātību visiem Eiropas iedzīvotājiem, tiktu sasniegts tikai tad, ja tagad tiktu veikti vajadzīgie ieguldījumi izglītībā, zināšanu sabiedrībā, pētniecībā un inovācijās, mazo un vidējo uzņēmumu attīstībā, kā arī zaļajās un jaunajās tehnoloģijās, vienlaikus sekmējot sociālo integrāciju".
"Pieņemtais gala rezultāts rada riskus, ka šie mērķi - atbalstīt izaugsmi, nodarbinātību, konkurētspēju un konverģenci visas ES mērogā - tiks sasniegti nepilnīgi," uzskata Šadurskis.
Jau ziņots, ka Eiropas Parlaments (EP) šodien apstiprināja bloka budžetu 2014.-2020.gadam.
EP budžets minētajam laika posmam ietver 908 miljardus eiro (638,14 miljardus latu) maksājumos un 960 miljardus eiro (674,69 miljardus latu) dalībvalstu maksājumu saistībās.
Parlamentā par Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu nobalsoja 537 locekļi, pret bija 126, bet 19 atturējās.
Pēdējais solis šim budžetam būs oficiāls ES dalībvalstu apstiprinājums nākamo dienu laikā.