Valdība "ziedos" pusmiljonu, lai segtu Nacionālās operas nodokļu parādus

Ministru kabinets šodien izlēma no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirt 500 000 latu Latvijas Nacionālās operas nodokļu parāda segšanai.

Valdības lēmums vēl jāapstiprina Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kurai būs jālemj par likumā "Par valsts budžetu 2009.gadam" noteikto apropriāciju Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

Piešķirtie papildu 500 000 latu paredzēti Latvijas Nacionālās operas 2009.gada iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu segšanai.

Kā aģentūrai LETA paskaidroja LNO sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva, LNO katru mēnesi maksā nodokļos 150 000-200 000 latu. LNO nodokļu parāds uz 2009.gada beigām var sasniegt 500 000 latu. Šī situācija radusies tieši pēdējos mēnešos pēc otro budžeta grozījumu stāšanās spēkā šā gada 19.jūnijā.

Saskaņā ar Valsts Ieņēmumu dienesta uz 3.decembri LNO nodokļu parāds ir 374 025,60 latu, no kuriem par 103 267 latu LNO jau ir saņēmusi termiņa nomaksas pagarinājumu. Arī par atlikušo summu LNO ir iesniegusi VID lūgumu par iespēju pagarināt nomaksas termiņu.

Ar grozījumiem 2009.gada budžetā kopējais dotācijas samazinājums LNO šogad ir 1 327 505 lati. Lai sabalansētu LNO budžetu, panākot sākotnēji plānoto samazinājumu, tika veiktas sekojošas darbības: visi LNO strādājošie izmantoja bezalgas atvaļinājumu viena mēneša garumā, tādējādi tika ietaupīti ap 400 000 latu; tika samazināts arī LNO darbinieku skaits par 88 strādājošajiem, kā arī samazināta atalgojuma izmaksa par 15%, tādējādi ietaupot ap 430 000 latu.

Tāpat samazināja izmaksas ārštata atlīdzībai, viessolistus un viesdiriģentus aizstājot ar vietējiem māksliniekiem, tādējādi ietaupot ap 65 500 latu; veikta arī uzturēšanas izdevumu optimizācija par 27 000 latu.

Ekonomiskās krīzes ietekmē esot ievērojami samazinājusies LNO apmeklētāju pirktspēja, dotācijas samazinājuma rezultātā LNO samazināja jauniestudējumu skaitu, kā arī sašaurināja LNO māksliniecisko programmu, kā rezultātā ievērojami samazinājās LNO pašu ieņēmumi.

2010.gadā valsts dotācija LNO būs 3 700 000 latu, kas ir par 15% mazāk nekā 2009.gadā un par 35% mazāk nekā 2008.gadā.

Pie valsts finansējuma apmēra 3 700 000 latu LNO ir izstrādājusi 2010.gadā bezdeficīta budžetu, kurā iestrādāta arī nodokļu parāda atmaksa. Kā vienu no izdevumu samazināšanas pasākumiem, LNO 2010.gada budžets paredz LNO darbinieku atalgojuma fonda samazināšanu par 20% (2009.gadā vidēji algas tika samazinātas par 23%). Šāds atalgojuma samazinājuma apmērs esot īpaši kritisks no māksliniecisko struktūrvienību saglabāšanas viedokļa. Eiropas un pasaules darba tirgu atvērtība un mūsu izpildītājmākslinieku augstā profesionālā sagatavotība jau pašlaik izraisot LNO izcilāko talantu aizplūšanu un ārvalstu darba tirgiem. "Atalgojuma kritisks samazinājums var novest pie māksliniecisko struktūrvienību sabrukšanas," apgalvo LNO sabiedrisko attiecību vadītāja.

Jau 2009.gadā vadošie LNO baleta un orķestra mākslinieki pieņēma darba piedāvājumus ārzemēs - baleta prīma Margarita Demjanoka strādā Honkongas baletā, kur ir vadošā soliste; altu grupas koncertmeistare Elizabete Sorokina kļuvusi par Tamperes simfoniskā orķestra mūziķi.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais