Ministru kabineta sēdē šodien, 12.novembrī, tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie priekšlikumi stingrākam regulējumam t.s. "ātro kredītu" izsniegšanai un nozares darbības pilnveidošanai, panākot ātro kredītu izmaksu samazināšanos un būtiski pastiprinot prasības patērētāju maksātspējas izvērtēšanai.
"Šodienas valdības lēmums liecina, ka valdībā ir kopīga izpratne, ka atsevišķu nozaru uzņēmēju tiesības uz ļoti rentablu un ātru peļņu nesošu biznesu, upurējot finanšu grūtībās nonākušus cilvēkus, nav un nedrīkst būt svarīgākas par valsts pienākumu aizsargāt patērētājus un veidot ilgtspējīgu kreditēšanas vidi. Valstij ir jārūpējas par kopējo labklājību un jāaizstāv patērētāji kā vājākā puse. Savukārt izskanējušajās bažas, ka līdz ar stingrākām regulējuma prasībām ātrie kredīti kļūs nepieejami plašai sabiedrības daļai, mūsuprāt, ir nepamatotas, jo mērķis nav padarīt viegli pieejamus ātros kredītus visiem, bet tiem, kuriem šis pakalpojums tiešām ir nepieciešams, nodrošināt saprātīgus nosacījumus un izmaksas, kas viņus neiedzen parādu slazdā, no kura nav izejas. Latvijā un citur Eiropā augļošana ir aizliegta un par to pienākas arī sods. Savukārt valstij ir jārūpējas, lai tiktu aizstāvēti patērētāji, nevis augļotāji un to intereses," uzsver ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
MK atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, nosakot, ka patērētāju kreditēšanas līguma izmaksām ir jābūt samērīgām un kreditēšanas līgumam piemērotā gada procentu likme nedrīkst pārsniegt 100%. Šāds nosacījums samazinās parādnieku skaitu, nodrošinās kredīta kopējo izmaksu prognozējamību un veicinās patērētāja maksātspējas izvērtēšanu. Paredzams, ka kredīta kopējo izmaksu samazinājuma dēļ samazināsies kredīta kopējo izmaksu slogs, kā rezultātā patērētājiem būs vieglāk nokārtot savas saistības pret kreditoru, pieaugs atdoto kredītu skaits, kā arī patērētājiem būs iespējas pieņemt informētāku lēmumu par jaunu saistību uzņemšanos.
Tāpat MK atbalstīja priekšlikumu noteikt nokavējuma procentu apmēra ierobežojumu, lai aizsargātu patērētāju no strauji pieaugošiem nokavējuma procentiem un nodrošinātu taisnīgu atlīdzību par kapitāla izmantošanu, kad iestājies nokavējums. Astoņpadsmit procentpunktu gadā apmērs papildus līgumā noteiktai aizņēmuma procentu likmei noteikts, pieņemot, ka tas nevarētu pārsniegt 0,05 % dienā, kas būtu uzskatāms par samērīgu maksu par kapitāla izmantošanu pēc samaksas termiņa iestāšanās. Nokavējuma procentu apmērs 0,05 % apmērā par dienu ir noteikts arī Lietuvā. Citās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir noteikti stingrāki līgumisko nokavējuma procentu apmēra ierobežojumi. Stājoties spēkā jaunajam tiesiskajam regulējumam, patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāpielāgo līgumā ietvertās nokavējuma procentu klauzulas.
Tāpat atbalstīts ierosinājums likumā noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu laikposmā no pulksten 23.00 līdz 7.00, kas novērsīs bezatbildīgas aizņemšanās rezultātā radītās sekas. Kredītsaistības ir ilgtermiņa saistības, kurās būtu jāiesaistās pārdomāti un izsverot savas iespējas atmaksāt aizdevumu. Patērētāju atturēšanai no bezatbildīgas aizņemšanas pastāv divi galvenie risinājumi - informēt par bezatbildīgas aizņemšanās sekām un ierobežot kredītu pieejamību nakts laikā. Šāda prakse tiek īstenota arī citās valstīs, piemēram, Somijā.
Vienlaikus atbalstīta likumprojekta norma, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas tiek noslēgts, izmantojot distances saziņas līdzekļus, kredīta atmaksa ir veicama pa daļām proporcionāli līguma termiņam un procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Šāds priekšlikums palielinās patērētāja iespējas kredītu atmaksāt līgumā noteiktajā termiņā.
SDKS aptaujas rezultāti liecina, ka kopumā 70,1% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka būtu jānosaka stingrāki ierobežojumi tā saucamo "ātro kredītu izsniegšanai iedzīvotājiem, nekā tie ir patlaban, pat ja tas nozīmētu, ka šādā gadījumā tie vairs nebūtu tik viegli pieejami. Viedokli, ka "ātro kredītu" izsniegšanai ierobežojumi nebūtu jānosaka, pauda 19,7% respondentu, bet 10,2% nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Arī vērtējot, vai valstij būtu jāierobežo "ātro kredītu" procentu likmju apmēri, pat ja tas nozīmētu, ka Latvijā uzņēmumi pārstātu izsniegt nelielus aizdevumus uz īsiem termiņiem, apstiprinošu atbildi, ka šādi ierobežojumi būtu jānosaka, sniedza pārliecinošs vairākums respondentu - 71%. Kopumā tikai 16% uzskatīja, ka valstij nebūtu jāierobežo "ātro kredītu" procentu likmju apmēri, bet 13% nebija viedokļa šajā jautājumā.
Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā vēl jāapstiprina Saeimā.