Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs neuzskata, ka inflācija eiro ieviešanas dēļ varētu būt lielāka, nekā iepriekš prognozēts.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē deputāts Ivans Ribakovs (SC) šodien vaicāja Rimšēvičam, vai tomēr nav gaidāma lielāka inflācija, nekā iepriekš prognozēts, ņemot vērā, ka jau tagad atsevišķos veikalos esot vērojams cenu pieaugums.
Rimšēvičs skaidroja, ka saskaņā ar pēdējo aptauju datiem 85% preču un pakalpojumu cenas nav mainījušas, 9% tās ir palielinājušas, bet 6% - samazinājās. Rimšēvičs arī norādīja, septembrī, kad parādījās pirmās ziņas par uzņēmumu un dažādu pakalpojumu sniedzēju mēģinājumiem īsi pirms eiro ieviešanas palielināt cenas, bija deflācija.
Savukārt kopš 1.oktobra, kad cenas tiek norādītas gan latos, gan eiro, šim cenu pieaugumam vajadzētu samazināties vēl vairāk, uzskata Rimšēvičs. Cenu pieaugums saistībā ar eiro ieviešanu varētu būt neliels - no 0,2% līdz 0,3% -, par ko liecina arī Igaunijas un Slovākijas pieredze. Patlaban nekas neliecina par to, ka Latvijā šie apstākļi būs citādāki, uzsvēra Latvijas Bankas vadītājs.
Kā ziņots, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šodien atbalstīja lēmuma projektu par pašreizējā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča pārvēlēšanu nākamajam pilnvaru termiņam. Lēmuma projektu atbalstīja deviņi deputāti, savukārt pret bija parlamentārietis Igors Pimenovs (SC). Plānots, ka Saeima par Rimšēviča pārvēlēšanu lems 31.oktobra plenārsēdē.
Rimšēviča kandidatūru Latvijas Bankas vadītāja amatam izvirzīja valdošās koalīcijas pārstāvji.
Saskaņā ar likumu "Par Latvijas Banku" Latvijas Bankas prezidentu amatā ievēlē Saeima pēc ne mazāk kā desmit Saeimas deputātu ierosinājuma. Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru laiks ir seši gadi. Rimšēvičs Latvijas Banku vada jau otro termiņu pēc kārtas. Pirmo reizi Rimšēvičs Latvijas Bankas prezidenta amatā tika ievēlēts 2001.gada 20.decembrī. Atkārtoti centrālās bankas prezidenta amatā viņu ievēlēja 2007.gada novembrī uz sešu gadu periodu, kas sākās 2007.gada 21.decembrī.