Piena karu vairs nebūšot

Neraugoties uz to, ka gan Latvijai, gan Lietuvai, Igaunijai un Baltkrievijai ir līdzīgas intereses Austrumu un Rietumu tirgū, kas neizbēgami rada konkurenci, šo valstu zemkopības un lauksaimniecības atraduši sadarbības iespējas – Baltijas valstis interesē Baltkrievijas lauksaimniecības tehnika, savukārt Baltkrieviju – ostas pie Baltijas jūras.

Pēc zemkopības ministra Jāņa Dūklava uzaicinājuma divas dienas Latvijā viesojās Baltkrievijas lauksaimniecības un pārtikas ministrs Semjons Šapiro, Igaunijas lauksaimniecības ministrs Helirs Valdors Sēders un Lietuvas lauksaimniecības ministrs Kazis Starkēvičs. Iepazīstoties ar Latvijas lauku saimniecībām un pārstrādes uzņēmumiem, viesi atzina, ka no Latvijas ir ko mācīties. S. Šapiro sajūsmināja Latvijā ražotie piena produkti, jo īpaši tādi, kādus Baltkrievijā neražo. Tomēr, neraugoties uz to, Baltkrievija tos neiepirkšot no Latvijas, jo šajā valstī tiek saražots apmēram divas reizes vairāk piena nekā patērēts, tāpēc lielākā lauksaimniecības nozares rūpe ir šīs produkcijas eksports. S. Šapiro gan uzaicināja Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu pārstāvjus viesos uz Baltkrieviju, lai viņi dalītos cieto sieru gatavošanas noslēpumos. Latvija sekmīgi eksportē cietos sierus, un ministrs neslēpa, ka arī Baltkrievija to vēlētos.

K. Starkēvičs bija optimistiski noskaņots par piena nozares turpmāko attīstību, jo Lietuvā līdzīgi kā Latvijā piena iepirkuma cenas ir pieaugušas. Viņš izteica cerību, ka piena karu nākotnē nebūs.

Baltkrievijas ministrs atzinīgi novērtēja Cēsu gaļas kombināta Ruks produkciju un uzaicināja arī šā uzņēmuma speciālistus viesos uz Baltkrieviju, lai vienotos par savstarpējo tirdzniecību. Tāpēc nākotnē, iespējams, Latvija varēs eksportēt uz Baltkrieviju gaļas izstrādājumus.

Četru kaimiņvalstu lauksaimniecības nozares augstākās amatpersonas bija vienisprātis, ka viņu pārstāvētās valstis ir ieinteresētas veidot lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību ar savstarpēji izdevīgiem nosacījumiem. "Un savstarpēji sadarbojoties, tā vēl vairāk veicināsim gan lauksaimniecības produktu pārstrādes attīstību, gan arī eksporta iespējas. Tas šajā smagajā ekonomiskajā situācijā ir nozīmīgs faktors visām četrām valstīm," uzsvēra J. Dūklavs.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.

Svarīgākais