Latvijas Radio (LR) ir nopietnas grāmatvedības, ekonomiskas un finanšu rakstura problēmas, jo tas nespēj tikt galā ar savu naudas plūsmu, šādu viedokli biznesa portālam "Nozare.lv" pauda Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka.
Viņa uzsvēra, ka situācija, kad LR ieņēmumi šogad par 800 000 latu pārsniegs izdevumus, apliecina, cik liela nekārtība valda saimniecībā, ko dēvē par sabiedriskajiem medijiem.
Līdakas skatījumā piešķirtās valsts dotācijas LR šā gada jūnijā bija būtiska kļūda, kas izpaudās kā konkurences un mediju tirgus kropļošana. "Situācija jūnijā bija atklāti kliedzoša konkurences kropļošana, kas parādīja, ka nepastāv izpratne par to, kam un kāpēc šajā valstī tiek dota nauda," viņa uzsvēra.
"Vispirms viņiem ir iztrūkums, tad kaut kas paliek pāri, un nevienam nav skaidrs, kā LR tiek veidots budžets un kā notiek sistēmiska budžeta plānošana," kritisku attieksmi pauda Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore.
Ironizējot viņa gan apsveica LR ar peļņu, bet norādīja, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, LR vajadzētu prātīgāk un apdomīgāk attiekties pret nodokļu maksātājiem un budžeta līdzekļiem.
Kā ziņots, plānots, ka LR ieņēmumi šogad par 800 000 latu pārsniegs izdevumus, biznesa portālam "Nozare.lv" apstiprināja LR ģenerāldirektors Dzintris Kolāts.
Tomēr viņš apgalvo, ka to nevar saukt par peļņu. "Ne pie kādiem apstākļiem šos 800 000 latu nevar saukt par peļņu, jo tas ir ļoti riskants un nekādā gadījumā nav īstais vārds. Bezpeļņas uzņēmuma gadījumā šī nauda tiek izmantota iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai. Iepriekšējā gada zaudējumi pēc gada pārskata bija 800 950 lati. Tātad viss ieņēmumu pārsniegums pār izdevumiem tiks novirzīts šī mērķa īstenošanai," skaidro Kolāts.
Šā gada 1.novembrī LR ieņēmumi par 761 431 latu pārsniedza izdevumus. Kolāts skaidro, ka šādu rādītāju ir nodrošinājusi ekonomiska saimniekošana: dažādu līdzekļu un izdevumu samazināšana - gan štatu, gan preču un pakalpojumu iegādes samazinājums.
Lai sasniegtu iecerēto, līdz gada beigām vēl nepieciešami 40 000 latu. LR vadītājs ir pārliecināts, ka iecerēto sasniegt ir iespējams.
Runājot par 2009.gada darbības rādītājiem, Kolāts atzīst, ka pavasarī LR bija situācija, kas liecināja, ka uzņēmums pilnībā varētu beigt pastāvēt. Tomēr situāciju izdevies uzlabot - gan pašu darbības rezultātā, gan pateicoties valdības atbalstam.
"Es LR darbību salīdzinātu ar slimnieku, kurš gada sākumā pārcieta smagu un riskantu operāciju. Šobrīd slimnieka veselības stāvoklis ir stabilizējies - viņš pamazām sācis staigāt, skatās televīziju un klausās radio. Ja atveseļošanās periods netiks pārtraukts ar kaut kādiem sarežģījumiem vai arī pats slimnieks nesagandēs savu dzīvi, dzerot šņabi vai pīpējot, tad izskatās, ka atveseļošanās varētu veiksmīgi turpināties. Protams, šis gads ir bijis pietiekami smags," teica Kolāts.
LR vadītājs ir pārliecināts, ka arī nākamais gads būs sarežģīts. Jau tagad ir skaidrs, ka nepietiekama finansējuma dēļ nāksies samazināt apraides platību divām LR programmām - "Klasika" un "Doma laukums".
"Nākamgad mums paredzēti vēl divi lieli projekti. Viens no tiem - Latvijas Radio koris pāries Kultūras ministrijas pārraudzībā. Tiesa, to gan nevarētu nosaukt par projektu, drīzāk tas ir saimniecisks darījums. Sarežģīts un interesants projekts ir Latvijas Radio 2 atdošana nomā. Jāuzsver, ka šāda veida projekts Eiropā ir ļoti reti sastopams," atzīst Kolāts.
Kā vienu no nākamā gada galvenajiem uzdevumiem Kolāts izvirza pārdošanas darba aktivizēšanu. "Ir jāmeklē kaut kādas citas formas, kā padarīt interesantus raidījumus vai programmu kopumā arī reklāmdevējiem. Kamēr valsts dotācijas nav pietiekamas, mēs esam spiesti to darīt, bet jāskatās, kā to darīt, lai nemainītu saturu," akcentē LR vadītājs.
Kolāts arī pastāstīja, ka nākamajā gadā LR iecerējis turpināt darbu pie jaunu tehnoloģiju un jauna medija veidošanas. Patlaban atlikti apvienošanās procesi, jo šī brīža situācijai tie ir pārlieku sarežģīti.
Nacionālās Radio un televīzijas padomes (NRTP) priekšsēdētaja vietniece Dace Buceniece uzsvēra, ka minētā summa grāmatvedībā uzrādās kā peļņa, taču "tā tas nebūt nav, jo tā ir nauda, kas LR ar šā gada jūnija grozījumiem tika piešķirta parādu segšanai".
"Šo naudu nekādā gadījumā nevar saukt par peļņu," uzsvēra Buceniece. "Ja LR nebūtu piešķita papildus nauda, raidorganizācijai nebūtu iespējams nomaksāt parādus, kas patlaban tiek darīts," sacīja Buceniece, piebilstot, ka patlaban tik katastrofāla situācija LR, kāda bija gada sākumā, vairs nav, taču aizvien tiek domāts, kā sabiedriskajai raidorganizācijai izdzīvot ar nākamajā gadā piešķirto budžetu.
Pēc NRTP priekšsēdētaja vietnieces teiktā, LR šo gadu salīdzinājumā ar 2008.gadu varētu beigt "pa nullēm".