Nodokļos aizies vairākas mēnešalgas

© www.nra.lv

Nodokļu smagumu nākamgad jutīs teju ikviena mājsaimniecība. Tām ģimenēm, kuru apgādnieki saņem minimālo algu, nodokļu nasta nākamgad pieaugs par aptuveni 75 latiem.

Savukārt ģimenei ar vidējiem ienākumiem, dzīvokli Rīgas mikrorajonā un ekonomiskās klases automašīnu jārēķinās, kā nākamgad iedzīvotāju ienākuma, mājokļa un automašīnu nodokļos būs jāsamaksā par aptuveni 300 latiem vairāk nekā šogad.

Smagāka nodokļu nasta

Swedbank privātpersonu finanšu institūta aprēķini rāda, ka ģimenēs, kurās ir divi pieaugušie ar vidējiem ienākumiem un viens apgādājams bērns, iedzīvotāju ienākuma nodokļa kāpuma dēļ ienākumi nākamgad varētu samazināties par aptuveni 262 latiem salīdzinājumā ar šo gadu jeb par aptuveni 21 latu ik mēnesi, ja katrs no vecākiem uz papīra saņem 473 latus un viņu apgādībā ir viens bērns. Turklāt jārēķinās, ka nākamgad būs jāmaksā mājokļa nodoklis, kas lielākajai daļai svārstīsies starp 5 un 40 latiem. Savukārt transportlīdzekļa ikgadējā nodeva nākamgad ir palielināta aptuveni divas reizes. Līdz ar to ģimenei ar vidējiem ienākumiem, divistabu dzīvokli kādā Rīgas mikrorajonā un ekonomiskās klases automašīnu nākamgad nodokļos (par iedzīvotāju ienākuma, mājokļa un automašīnu nodokli) kopumā būs jāsamaksā par aptuveni 300 latiem vairāk nekā šogad. Nodokļa lielums ir atkarīgs gan no konkrētās algas, gan apgādībā esošo personu skaita, gan dzīvokļa kadastrālās vērtības un automašīnas dzinēja lieluma.

Par vismaz 75 latiem gadā pieaugs nodokļu slogs ģimenei, kurā abi vecāki strādā par minimālo algu, apdzīvo vienistabas dzīvokli mazpilsētā un kuriem personiskā automašīna ir nesasniedzams sapnis. Ja šīs ģimenes īpašumā ir vienistabas dzīvoklis kādā no Rīgas attālākajiem mikrorajoniem vai kādas citas Latvijas pilsētas centrā, tad ģimenes izdevumi varētu palielināties līdz 80 latiem.

"Jāņem vērā, ka nekustamā īpašuma nodoklis un paaugstinātā automobiļu nodeva nav ikmēneša, bet gan reizi gadā vai reizi ceturksnī veicams maksājums, kam naudai jābūt laikus atliktai. Ģimenēm, kurās nav ierasts plānot izdevumus un veikt uzkrājumus, jaunie maksājumi var radīt spriedzi budžetā un likt meklēt ātras aizņemšanās iespējas, kas noved vēl pie papildu izdevumiem," brīdināja Swedbank Privātpersonu finanšu institūta direktore Ieva Use.

Cik būs jāmaksā?

Ģimenei, kurā abi vecāki saņem tikai minimālo algu, tas ir 180 latus mēnesī, nākamgad iedzīvotāju ienākuma nodoklī būs jāsamaksā 925,92 lati, tas ir aptuveni tik, cik šī ģimene saņem uz rokas 3,3 mēnešu laikā. Ģimenei, kuras kopējie bruto ienākumi ir nedaudz mazāki nekā 1000 lati un kuras īpašumā ir divistabu dzīvoklis Ziepniekkalnā un 14 gadus veca ekonomiskas klases automašīna, nodokļos nākamgad būs jāsamaksā aptuveni 3346 lati, tas ir aptuveni tik, cik šī ģimene būs saņēmusi uz rokas aptuveni piecu mēnešu laikā. Savukārt turīgākās ģimenes, kur katrs no vecākiem saņem 1416 latus lielu algu un kuras dzīvo privātmājā Pierīgā, bet ikdienā pārvietojas ar diezgan jaudīgu automašīnu, nodokļos gadā būs spiestas samaksāt vairāk nekā 10 000 latu, proti, tik, cik ir tās ienākumi uz rokas gandrīz pusgada laikā.

Liela neskaidrība

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka puse jeb 52% Latvijas iedzīvotāju nezina, kā viņu ģimenes budžetu ietekmēs jaunās izmaiņas nodokļos.

"Izmaiņas nodokļos stāsies spēkā jau pēc mēneša, taču vairums iedzīvotāju vēl neapzinās to patieso ietekmi uz viņu ģimenes budžetu," teica I. Use. Vislielāko neskaidrību aptaujātie pauž par kapitāla pieauguma nodokļa normām – 56% respondentu apgalvo, ka nezina, kā viņu ienākumus ietekmēs jaunais nodoklis. Konkrētu kapitāla nodokļa ietekmi ir rēķinājuši 24% respondentu, savukārt 20% uzskata, ka viņus jaunais nodoklis neietekmēs.

Swedbank Privātpersonu finanšu institūta aptaujas rezultāti liecina, ka 77% iedzīvotāju, kam pieder auto, jau laikus ir aprēķinājuši ikgadējās automobiļu nodevas paaugstināšanas ietekmi uz viņu finansiālo stāvokli.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais