Almunja: Budžeta pieņemšana stiprina starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijai

2010.gada valsts budžeta pieņemšana ir pozitīvs solis un stiprina starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijai, uzsvēris Eiropas Savienības (ES) monetāro jautājumu komisārs Hoakins Almunja.

Viņš apsveic 2010.gada budžeta pieņemšanu Saeimā, ar ko tiek sasniegts mērķis samazināt budžeta deficītu vēl par 500 miljoniem latu, veicot reformas gan publiskajā sektorā, gan ekonomikā kopumā.

"Vakardienas balsojums Latvijas parlamentā ir vēl viens būtisks solis, lai stiprinātu starptautiskās sabiedrības uzticību Latvijas iestāžu spējai pārvarēt ekonomiskās krīzes sekas un īstenot pasākumus, par kuriem tika panākta vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem," sacījis Almunja.

"Varu uzteikt Latvijas koalīcijas valdību, Saeimu un sabiedrību kopumā par drosmi un apņēmību, veicot vajadzīgos pasākumus, lai ar ES un citu starptautisko partneru palīdzību atjaunotu valsts ekonomisko stabilitāti," teikts komisāra paziņojumā.

LETA jau ziņoja, ka Saeima vakar pieņēma nākamā gada valsts budžetu.

Par to balsoja 64, pret - 30 deputāti, bet neviens balsojumā neatturējās.

Nākamā gada valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi plānoti 4,736 miljardi latu, bet izdevumi - 5,417 miljardi latu. Nākamā gada budžeta ieņēmumi būs par apmēram 4% mazāki nekā šogad, bet izdevumi samazinājušies par apmēram 7%.

Valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts plānots 681,5 miljoni latu jeb zem 7,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 3,862 miljardi latu jeb vidēji par 4% mazāk nekā šogad. Savukārt izdevumi plānoti 4,386 miljardi latu jeb par apmēram 6% mazāk nekā šogad.

Valsts konsolidētā budžeta deficīts būs 524 miljoni latu jeb 4,4% no IKP, rēķinot pēc naudas plūsmas.

2010.gada valsts budžetam veikta 500 miljonu latu konsolidācija saskaņā ar starptautisko aizdevēju prasībām. No minētās summas 244,5 miljoni ir uz izdevumu samazinājuma rēķina, bet 255,5 miljoni latu - uz papildu nodokļu un nenodokļu ieņēmumu rēķina.

Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, IKP nākamgad samazināsies par 4%, bet patēriņa cenas saruks par 3,7%. Reģistrētais bezdarba līmenis plānots 13,8%.

Preču un pakalpojumu eksports nākamgad saruks par 1,5%. 2011.gadā tas palielināsies par 5%, bet 2012.gadā - par 5,6%. Savukārt preču un pakalpojumu imports nākamgad saruks par 9,7%, bet turpmākajos gados jau sekos pieaugums par 2,6% un 5,2%.

Mājsaimniecību bilances tekošais konts nākamgad plānots 8,8%, 2011.gadā - 8,4%, bet 2012.gadā - 6% no IKP.

Valdība sagatavoto budžetu jau nodēvējusi par grūtāko un smagāko pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

2010.gada valsts budžets izpelnījies plašu kritiku sabiedrībā, un to neatbalsta arodbiedrības, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība un uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, kuras to nodēvējušas par antisociālu.

Ekonomika

Latvijā plānotās izmaiņas nodokļos nav līdz galam pārdomātas, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Valsts konkurētspējas komisijas priekšsēdētājs, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors un Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka.

Svarīgākais