Latvijai ilgtermiņā saistībās būs jāparedz finansējums 141,896 miljonu latu apmērā ieguldīšanai Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM).
ESM darbību sāka 2012.gada oktobrī, un tā līgums paredz, ka visas eirozonas dalībvalstis kļūs arī par ESM dalībvalstīm ar pilnām tiesībām un pienākumiem. Dalība ESM tā dalībvalstīm rada finansiālās saistības, kas izpaužas kā ieguldījumu veikšana ESM pamatkapitālā jeb apmaksājamajā kapitālā un vajadzības gadījumā kapitāla pēc pieprasījuma nodrošināšanā.
Dalībvalsts iestāšanās ESM ir atvērta no brīža, kad ir stājies spēkā Eiropas Savienības padomes (ECOFIN) lēmums par tās uzņemšanu eirozonā. Latvijas pievienošanās ESM var sākties no šā gada 6.augusta, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā.
Valdība rīt, 13.augustā, uzklausīs ziņojumu un skatīs rīkojuma projektu par Latvijas pievienošanos ESM. Saskaņā ar rīkojuma projektu FM 2014.gada valsts budžetā jāparedz ilgtermiņa saistībās finansējums FM pamatbudžeta apakšprogrammā "Iemaksas starptautiskajās organizācijās" ieguldījumu veikšanai ESM parakstītā kapitāla apmaksājamai daļai 141 896 128 latu jeb 201 900 000 eiro apmērā, tajā skaitā 2014., 2015. un 2016.gadam 28 379 226 latu jeb 40 380 000 eiro apmērā katru gadu un turpmākajā periodā līdz 2018.gadam, ieskaitot, 56 758 450 latu jeb 80 760 000 eiro apmērā.
Ministru kabineta rīkojums paredz to, ka nākamā gada valsts budžeta likumprojektā tiek ieplānots attiecīgais finansējums saistību segšanai, bet saistības rodas tikai ar līguma ratifikāciju Saeimā, izskatīšanai valdības sēdē iesniegtajos dokumentos atzīmē FM. Paredzēts, ka FM līdz oktobrim būs jāsagatavo likumprojekts, ar kuru paredzēts apstiprināt līgumu par ESM izveidošanu.
Valdības sēdes protokollēmumā norādīts, ka FM nākamā gada valsts budžetu likumā jāiekļauj norma, kas paredz Latvijas saistības pret ESM ieguldījumam apmaksājamajā kapitālā 201,9 miljonu eiro apmērā un iespējamās saistības ieguldījumam kapitālā pēc pieprasījuma 1 564 800 000 eiro jeb 1 099 747 699 latu apmērā.
FM norāda, ka šī summa var tikt precizēta, tāpēc protokollēmums paredz, ka FM nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā var iesniegt priekšlikumu precizēt minētos parakstāmā kapitāla apjomus, ja Latvija ir saņēmusi līguma precizējumus un iestāšanās nosacījumus.