No 30. jūnija līdz 7. jūlijam svinēsim jau XXV Vispārējos latviešu dziesmu un XV Deju svētkus. Kā tas nāk, ka šī tradīcija ir ne tikai ārkārtīgi dzīvotspējīga, bet, par spīti dažādu laiku šķēršļiem, turpina zarot, zelt un ziedēt?
Viena no versijām – mūsu pirmie dziedāšanas svētki notikuši astroloģiski ļoti piemērotā laika brīdī – labāku meklēdams neatradīsi!
Šogad ir pavisam trīs apaļas jubilejas – notiek XXV Vispārējie latviešu dziesmu un XV Deju svētki, turklāt paiet 140 gadi kopš pirmajiem Dziesmu svētkiem, ko toreiz sauca – I Vispārīgie latviešu dziedāšanas svētki un kas notika Rīgā 1873. gadā. Tos tad arī pieņemts uzskatīt par atskaites punktu, tomēr tukšā vietā tie neradās, tāpēc ir lietderīgi palūkoties, kas tad īsti notika pirms tam.
Sākums nemaz nebija šeit
Lai kā arī varbūt mums negribētos to zināt un skaļi atzīt (jo mēs, mēs taču esam tie dziesmotākie!), bet pirmie aizmetņi, tā mazā sēkliņa, nāk no vāciski runājošo zemēm. Tikai pēc tam, sekojot Austrijas, Vācijas un Šveices paraugam, arī Baltijas valstīs sarodas dziedāšanas pulciņi un tiek rīkoti sadziedāšanās svētki; tradīcijas izveidi rosina Baltijas vācu demokrātiskās inteliģences dziedāšanas un mūzikas biedrību dibināšana. Jā, jā, pirmais nozīmīgais kopdziedāšanas pasākums jau tālajā 1836. gadā bija domāts... vācu koriem! Toreiz Rīgā tika sarīkoti pirmie vācu sabiedrības Mūzikas jeb Daugavas svētki. 1857. gadā jau notika 1. Baltijas vīru koru dziedāšanas svētki Rēvelē (tag. Tallinā), 1861. gadā – 1. Baltijas dziesmu svētki Rīgā. Vācu koros dziedāja arī zināms latviešu skaits. Iespējams, radās domas – vai tad mēs nevaram? Galu galā tas taču sakrita ar latviešu tautas nacionālās identitātes veidošanās laiku, ar tautas garīgo atmodu, jaunlatviešu kustību; ar tautas gara mantojuma apzināšanos utt. Lai nu kurš ko prātoja, bet pavisam konkrēti aizgūto vācbaltu dziesmu svētku ideju realizēja mācītājs un rakstnieks Juris Neikens, jau 1864. gadā sarīkojot latviešu vīru koru dziedāšanas svētkus Dikļos, tiem laikiem ievērojamu pasākumu ar sešiem koriem un 120 dziedātājiem. Starp citu, jau 19. gadsimta pirmajā pusē, kad dzimtbūšana tika atcelta Kurzemē un Vidzemē, šo novadu tautskolās mācīja kora dziedāšanu, un tieši lauku dziedāšanas biedrību un baznīcu kori bija nozīmīgākie Latvijas koru kustības aizsācēji un veicinātāji. Arī tautasdziesmas tika dziedātas tradicionālajā lauku sabiedrībā, un tagad, pateicoties pirmo latviešu komponistu centieniem tās apdarināt, tās nu iekļuva arī koru repertuārā, kļūstot par ļoti spēcīgu vienojošo elementu.
Dikļu piemēram sekoja citur Vidzemē un Kurzemē, piemēram, 1870. gadā Kurzemes dziedāšanas svētkos Dobelē jau sadziedāja 400 koristu. Tūlīt tad arī Rīga vairs nevarēja palikt malā, un nesen dibinātā Rīgas Latviešu biedrība uzņēmās organizēt I Vispārīgos latviešu dziesmu svētkus.
Latvieši «aizrunāja» sev izdevīgāko laiku?
Interesanti, ka arī vāciski runājošo zemēs dziedāšanas svētku (tolaik dēvētu par «Sing Fest») ideja bija saistīta ar tolaik visā Eiropā nozīmīgajām nacionāli demokrātiskajām kustībām un vēlēšanos kopā apliecināt nacionālās idejas.
Taču Rietumeiropas zemēs šī tradīcija pamazām iznīka, bet pie mums plaukst un zeļ. Protams, rodas vēlme papētīt – kādēļ šāds fenomens? Latvieši jau tomēr tādi viensētnieki pēc dabas un uz lielu brāļošanos nav nemaz tik naski. Taču Dziesmu svētki ir ne tikai izdzīvojuši cauri visiem laikiem, kariem un režīmiem, turklāt nepaliekot vien iekonservētas, sastīvinātas un pēc lavandām (varbūt pareizāk – pērnajām jāņuzālēm) smaržojošas tradīcijas statusā, bet arvien turpina attīstīties vēl plašāk un krāšņāk, kļūstot par Notikumu. Pirmajos svētkos (un tas bija tolaiku grandiozākais kopdziedāšanas pasākums Rīgā!) piedalījās 1003 dziedātāji un 30 orķestra mūziķi, bet šogad dalībai gatavojas 40 000 ļaužu, un teju divtik, ja pieskaita citu tautas mākslas veidu lietpratējus, kas piedalīsies Dziesmu svētku nedēļas pasākumos! Nemaz nerunājot par Deju svētkiem, Skolēnu dziesmu un deju svētkiem, Studentu dziesmu un deju svētkiem, kā arī par «pavadoņiem» – neskaitāmajiem kultūras pasākumiem svētku nedēļas laikā.
Tā kā ir zināms precīzs laiks, kad notika pirmie Dziesmu svētki, iespējams izveidot šā pasākuma zvaigžņu karti, lai palūkotu, vai patiešām tieši pirmie kopdziedāšanas svētki, tēlaini izsakoties, ir tā auglīgā sēkla, no kuras izaudzis un sakuplojis dižens ozols. Izrādās, patiesi tolaik bijis reti labvēlīgs planētu stāvoklis! Nekādu precīzu ziņu gan par to nav, bet gluži neviļus nāk prātā zināmā mērā spekulatīva doma, vai tikai svētku rīkotājiem nebija kāds sakars ar tā laika ezotēriķiem, okultistiem vai astrologiem, jo tik piemērotu zvaigžņu stāvokli pasākumam ar tālejošu attīstību grūti atrast. No astroloģiskā viedokļa aktīvo faktoru daudzums šai dienā stipri pārsniedz vidējos rādītājus! Tomēr tikpat labi iespējams, ka viss noticis atbilstoši tā laika garam, vienkārši – ideālā vietā un laikā.
«Pirms ķēros pie I Vispārīgo latviešu dziesmu svētku astroloģiskās kartes izveides, šaubījos, vai tiešām tajā būs pietiekami uzskatāma aina, lai varētu to pieņemt par kādu noteiktu atskaites punktu latviešu nacionālās identitātes veidošanās procesā. Tomēr, redzot rezultātu, ar pilnu pārliecību var teikt: tas ir stāsts par latviešiem; tas ir stāsts par nacionālās identitātes un pašapziņas veidošanos. Arī iniciatīvas un izaicinājuma šajā stāstā netrūkst. Labi saskatāmas Dziesmu svētkiem raksturīgās tradicionālās iezīmes, kas saglabājušās arī mūsdienās,» saka astrologs Didzis Šķila.
Viss neredzamām saitēm siets
Ar astroloģisko analīzi saistīts vēl kāda interesanta lieta – I Vispārīgie latviešu dziesmu svētki it kā sāk būvēt neredzamu tiltu uz pirmās Latvijas Republikas dzimšanu. Didzi šis aspekts īpaši ieinteresējis: «Viens no jautājumiem, kuri man radās, veidojot šo karti, bija – vai tā uzrādīs kādu saistību ar vēlāk tapušo valstisko veidojumu – Latviju? Kā valsts Latvija dzima 18. novembrī, tātad mūsu valsts pēc Saules zīmes ir Skorpions. Šī zīme 1873. gada kartē akcentēta trīskārši: Austrumu horizonts (ASC), Marss tuvu lēktam un apakšējais Mēness mezgls zīmes beigās. Palūkojot vēl dažus parametrus abās kartēs, secinājums ir stipri viennozīmīgs – šie horoskopi ir saistīti un viens no otra izrietoši. Pēc nozīmes latviešu tautai šis notikums ir nepārvērtējami svarīgs, jo pastiprina un akcentē nacionālo nozīmību un pašapziņu.»
Astroloģiskie dati, protams, ir interpretējami samērā daudznozīmīgi, bet fakts paliek fakts – pirmajos Dziesmu svētkos skanēja tikai divi latviešu komponistu skaņdarbi. Viens no tiem – Baumaņu Kārļa «Dievs, svētī Latviju!», un tieši to pēc 45 gadiem izvēlējāmies par mūsu valsts himnu. Tā skan joprojām. Gluži tāpat, kā joprojām tiek svinēti Dziesmu svētki.
Rakstā izmantoti materiāli no V. Bērzkalna grāmatas «Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940»; no dziesmusvetki.tv, letonika.lv u.c.
*
(Šeit klāt Didža veidoto karti, varbūt arī portretu. Vai vēl ko.)
ASTROLOĢISKAIS SKAIDROJUMS
Liriskās, drosmīgās, saliedētās Jaunavas
Protams, sīki izanalizēt karti mēs šeit nevaram – tam būtu vajadzīgs žurnāla speciālizlaidums, veltīts lielam pētījumam. Tomēr atļautās telpas ietvaros galveno ieskicēt var.
Visa astroloģiskās kartes dinamika ir ļoti piesātināta un tajā pašā laikā – sabalansēta. Skorpiona zīmē un I namā esošais Marss, kas atrodas T kvadratūras virsotnē, norāda, ka šī iniciatīva ir papildu katalizators pastāvošās kārtības cīņā ar globālajiem pārmaiņu vējiem, ko ienes Saturna un Urāna opozīcija. Didzis Šķila pieļauj, ka tieši šis punkts ir kartes atslēga. Marsa pozīcija norāda, ka šis pasākums savā ziņā bija provokācija un uzdrīkstēšanās, tomēr arī saliedēšana, jo tas šķiet piemērotākais atslēgvārds Neptūnam uz Rietumu horizonta (DSC) Auna zīmes beigās – tā ir loģiska kulminācija Neptūna ceļam cauri šai zīmei. Neptūns Auna zīmē dod arī gara spēku, zināmu heroismu. Starp citu, Neptūns ir «atbildīgais» arī par mūziku, bet mūzika – tā ir dvēseles valoda, kas aiztiecas smalkāko pasauļu dimensijās, kuras cilvēks ar ikdienišķo maņu palīdzību netver. Astroloģiski analizējot tādu parādību kā dziesma, to vairāk vai mazāk asociē ar Ūdens stihiju. Ūdens stihiju pārstāv trīs Ūdens zīmes – Vēzis, Skorpions, Zivis. Īsi tās raksturojot, var teikt, ka Vēzim vislabāk piestāvēs šūpuļdziesma un sadzīviskās tautas dziesmas, Skorpionam – kara dziesmas un maģiskās dziesmas (buramvārdi), rituālās dziesmas; Zivīm – himna, nacionāli patriotiskās, reliģiskās dziesmas, mantras.
Vienā no Ūdens stihijas zīmēm, Vēzī, IX namā, atrodas Saule, kas arī ir interpretējama kā vispiemērotākā pozīcija nacionāla kultūras pasākuma organizēšanai. IX nams apzīmē apziņas paplašināšanu, piedzīvojumus, brīvību.
Nozīmīga konfigurācija kartē ir arī lielais Mēness (kas tuvojas pilnbriedam), Neptūna un Jupitera trins. Pavisam vienkāršoti un lakoniski sakot – pūlis, mūzika, emocijas, turklāt tas viss ar krietnu optimisma nokrāsu.
Turklāt Jupiters zīmi maina reizi gadā un tieši todien sācis ceļu Jaunavas zīmē. Tas ir laiks, kad idejas pārtop realizācijā. Pats Jupiters nozīmē ārēju ekspansiju, bet ne agresīvu, tieši otrādi – vērstu uz sadraudzību, sakaru dibināšanu, mierīgu kontaktu veidošanu. Viena no Jupitera funkcijām ir socializācija, indivīda un sociuma harmoniska integrācija, arī – sadarbība, kontakti, paplašināšanās. Sociālo principu ievērošana savukārt nav iespējama bez citas Jupitera funkcijas atribūta – autoritātes. Tā saistīta ar skolotāju un vadoņu institūciju. Protams, kopkoris nav iedomājams bez virsdiriģenta, deju rakstu veidotāji – bez virsvadītāja! Turklāt X nams nosaka sociālos un profesionālos panākumus.
Jupiters tieši šajā dienā aktualizējis Jaunavas zīmi, savukārt astrologu vidē dominējošais uzskats ir, ka latvieši kā nācija atbilst Jaunavas raksturojumam. Ja laiku, kad formējās svētki, uzskatām arī par laiku, kad veidojās mūsu identitāte, šis varētu būt viens no papildu argumentiem par labu šim viedoklim.
Iespējams, tie, kas nedaudz zina kaut ko par astroloģiju un zīmju īpašībām, būs neizpratnē – pieņemsim, ka latvieši kā etnoss vislabāk atbilst Jaunavas zīmei piedēvētiem raksturojumiem, bet Jaunava nepavisam nav tendēta uz dziedāšanu, savukārt mēs savu nacionālo identitāti cieši ar to saistām. Didzis Šķila vēl piebilst: «Turklāt latvieši dziesmu izceļ kā ļoti nozīmīgu aspektu jebkādos apstākļos – sākot no sadzīviskas dziedāšanas viesībās līdz pat Trešajai atmodai, kuru arī pasaulē pazīst kā Dziesmoto revolūciju. To var izskaidrot tikai kā paradoksu, kas astroloģijā un hermētismā izpausts kā duālisma princips. Piemēram, Zivju laikmetā, kad cilvēcei bija jāapgūst šai zīmei raksturīgas kvalitātes un īpašības, ļoti aktīvi attīstījās pragmatiskās zinātnes un racionālais materiālisms, kas raksturīgs Jaunavas zīmei. Tā arī latvieši savas Jaunavai atbilstošās īpatnības spēja saglabāt, uzturēt un attīstīt, visticamāk, līdzsvarojot savu savrupo sausumu ar opozīcijā esošo, Zivju zīmei raksturīgo saplūsmi vienotā vibrācijā.»
Vēl kāda interesanta nianse – katrai zīmei raksturīgas savas «mūzikas klausīšanās īpatnības». Jaunavai muzikālā gaume formējas bērnībā, jaunībā – un mēs taču joprojām mīlam mūsu senās dziesmas, dziedātas vēl pirms šiem simt un vairāk gadiem? Jā, un dziedam arī tās joprojām, dažas pat katros Dziesmu svētkos, bet Jaunavai ir tā – ja kas iepatīkas, to var klausīties arī desmit tūkstoš reižu, un neapniks! Nu, sakiet, vai tad mums joprojām asaras nesariešas, noslēguma koncertā atkal un atkal izdziedot, piemēram, «Gaismas pili»? Turklāt Jaunavu pievelk liriskums, un arī par šo tēmu, šķiet, komentāri ir lieki.
«Pastāvēs, kas pārvērtīsies»
Venera zīmi maina biežāk – vidēji reizi mēnesī, bet arī tas noticis tieši zīmīgajā dienā. «Veneras ingresija jeb ieiešana Dvīņu zīmē tēmas kontekstā iezīmē informatīvi estētisko slāni, bet tās harmoniskie aspekti ar opozīcijā esošo Saturnu un Urānu norāda uz diplomātiski samierinošiem spēkiem, kas darbojas kā trešais punkts, caur kuru šai laika nogrieznī (Veneras pozīcija VIII namā) var risināt un transformēt ilglaicīgi pastāvošo spriedzi. Savu «fona toni» uzdod Plūtons, kas atrodas tuvu augšējam Mēness mezglam Vērsī. Jebkuras planētas savienojums ar augšējo Mēness mezglu parasti norāda uz karmiskajiem uzdevumiem, kas savas eksistences laikā būtu jāpiepilda. Kā varētu interpretēt Plūtona savienojumu ar šo mezglu VII namā Vērša zīmē? Kodolīgi izsakoties, uzdevums ir pārdzimšana ārējo spēku ietekmē, un, iespējams, pārdzimšana kā vienīgais turpmākais pastāvēšanas veids. Kaut ko jau arī Rainis mums par to ir teicis...» interpretē astrologs.
Vissarežģītāk šeit tulkot Merkura pozīciju. Tas atrodas visaugstāk zenītā tuvu MC («medium coeli», nosacīts «debesu vidus», astroloģijā – dzīves uzdevums), lai arī IX namā, bet bez aktīviem aspektiem ar citām planētām. Šāda planētas īpatnība astrologu sabiedrībā tiek interpretēta dažādi. «Ja I nama uzdevums ir atbildēt uz jautājumu – kas tu esi?, tad zenīts vēsta par mērķiem un sfērām, uz kurām apskatāmais tiecas. Šai gadījumā visaugstāk pie debesjuma bija tieši šī planēta. Vai atbilde būtu – uz izolētu pašpietiekamību? Pretruna ir ieslēpta šajā indikācijā, jo Merkurs ir komunikāciju planēta, savienotājs un informators, bet bez aspektiem ar citām planētām šī funkcija ierastā veidā nedarbojas. Runājot līdzībās – tas būtu kā telegrāfa aparāts bez vadiem, tātad – tikai lokālai lietošanai. Iespējams, tādā šķērsgriezumā mēs varam teikt, ka mērķis ir pašpietiekamas suverenitātes apzināšanās,» stāsta Didzis.
Tiesa, Merkurs, gluži tāpat kā Urāns un MC, atrodas Lauvas zīmē. Šeit parādās moments, ka nepieciešama publika, kam dziedāt, tā nav tikai tāda savējo kopā sanākšana un padziedāšana. Vajadzīgi klausītāji, vajadzīga atzinība. Lauvas zīmes ietekmi pauž arī dažādas izrādīšanās – ar tērpiem, vaiņagiem, karogiem. Tas ir Dziesmu svētku gājiens, dažādi citi pamanāmi, krāšņi notikumi Dziesmu svētku orbītā. Bet uzstāšanās publikai nav tukša – te raksturīga liela radošā atdeve.
Vienīgā retrogrādā planēta kartē ir Saturns, kas simbolizē pastāvošo kārtību, varu, robežas. Tomēr tas atrodas savās nakts mājās, Ūdensvīrā, kur tas izpaužas citādi – parādās sava mēraukla, savs vērtības redzējums uz jebkuru lietu un norisi; prasība pēc iekšējas patstāvības.