No astroloģiskā viedokļa raugoties, viens no aktuāliem jautājumiem globālos mērogos pasaulē šobrīd ir kodoldrošība. Debesīs ir kāda sarežģīta planētu kombinācija, kuras izveidošanās sākumposms pirms diviem gadiem sakrita ar traģisko Fukušimas atomreaktora avāriju Japānā 2011. gada 11. martā.
«Praktiskā Astroloģija» pēta astroloģiskos aspektus dienās, kad dažādās pasaules malās notikušas avārijas, kuru rezultātā paaugstinājies radiācijas līmenis.
Urāns + Plūtons, Marss + Saturns
Interesanti, ka veiktajā pētījumā parādās: gandrīz visos gadījumos iesaistītas planētas Urāns un Plūtons, kā ar tehniskais Marss un Saturns. Patlaban debesīs starp Urānu un Plūtonu ir saspringtais kvadrāta aspekts, par ko esam jau rakstījuši, un tas izjuks tikai 2017. gadā. Tiesa, viena kombinācija ne vienmēr «nostrādās», taču, esot vēl kādiem blakus apstākļiem, tā riskus palielina. Astroloģijā ar Urānu saistās enerģētika un tehnoloģijas, Plūtona pārraudzībā transformācijas, ar zemes dzīlēm saistīti procesi, tostarp zemestrīces, globālas katastrofas, arī atomenerģija. Līdz ar to – šo planētu «pārziņā» esošajās jomās ir jābūt modriem un apdomīgiem.
Fukušimas astroloģiskais «kods»
Fukušimas 1. reaktora astroloģiskā karte tobrīd, kad tas nodots ekspluatācijā, rāda, ka starp abām minētajām planētām (Plūtonu un Urānu) ir saspringti aspekti, opozīcijas ar Sauli, plus Urānam vēl arī kvadrāts ar Marsu, kuram viena no tēmām – tehniskas, tehnoloģiskas problēmas. Tieši liktenīgās zemestrīces brīdī reaktoram tranzīta Urāns skāra Plūtona opozīciju, un gada ciklā ir gan Plūtona un Urāna kvadrāts, gan arī Plūtona un Saules kvadrāts (saspringta, problemātiska kombinācija). Un šajā gadījumā varētu teikt, ka zemestrīces brīdī acīmredzot spēcīgi nostrādāja Plūtona un Urāna kombinācija.
Fukušimas atomelektrostacijā pēc zemestrīces pilnībā sabojājās dzesēšanas sistēmas, kā dēļ notika kodolreaktoru serdeņu kušana un radioaktīvo materiālu noplūšana vidē, izraisot pasaulē nopietnāko kodolkatastrofu kopš Černobiļas atomelektrostacijas sprādziena 1986. gadā.
Tagad Japānas sabiedrībā valda neuzticība pret šo tehnoloģiju. Iepriekš apmēram trešdaļu no kopējā enerģijas patēriņa valstī nodrošināja ar kodolspēkstaciju palīdzību. Bet pēc Fukušimas avārijas gandrīz visi 50 Japānas kodolreaktori tika apturēti, lai veiktu papildu drošības pārbaudes.
Kad aizvadītajā vasarā Japānas premjers Josihiko Noda pieņēma lēmumu atjaunot divu kodolreaktoru darbību Oi atomelektrostacijā, notika protesti. (Cilvēku atmiņās atomenerģijas izmantošana saistās arī ar Otrā pasaules kara šausmām, kad ASV nometa atombumbas uz Hirosimu un Nagasaki.)
Amerika un Krievija
Pensilvānijā 1978. gadā tehnisku defektu dēļ «Three Mile Island» reaktorā notika pamatīga radioaktīvo vielu noplūde. Pāris dienu laikā no tuvējās apkārtnes tika evakuēti 140 000 cilvēku. Astroloģiskajās kartēs redzams, ka atkal jau iesaistīts Urāns un Plūtons, tikai mazliet citādās kombinācijās.
Tas pats ar «Majak» reaktoru «Annuška». Šis stāsts mums ir mazāk zināms, bet traģēdijas apmēri arī ir iespaidīgi. «Majak» atomcentrs Dienvidurālos bija viens no primārajiem Padomju Savienības atomkompleksiem. 1957. gadā vienā no tā atomglabātavām notika eksplozija (tās rezultātā atmosfērā nonāca aptuveni puse no to radioaktīvo atkritumu daudzuma, kāds radās pēc Černobiļas katastrofas). Tikai daži no apkārtējiem iedzīvotājiem tika evakuēti, bet lielākā daļa palika. Radiācijai tika pakļautas 217 pilsētas un aptuveni 272 000 cilvēku.
Černobiļas kombinācijas
Černobiļas AES objekta un katastrofas brīža astroloģiskajās kartēs arī saspringtās kombinācijās iesaistītas iepriekš minētās planētas.
Pamatā AES ceturtā reaktora ekspluatācijā nodošanas brīža karte ir diezgan veiksmīga, tehniskas ķibeles gan caur Marsa saspringtām pozīcijām mazliet parādās, tomēr tās nav ļoti problemātiskas. Taču 1986. gada solārā cikla kartē saspringtos aspektos iesaistās gan Marss, gan Saturns, gan Urāns. Savukārt katastrofas brīža tranzītu kartē Marss iet pār Plūtona kvadrātu. Visas iepriekš minētās kombinācijas iezīmē iespējamas tehniskas problēmas.
Jāatgādina, ka Černobiļas atomelektrostacijas reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja plkst. 1.23 naktī uz 1986. gada 26. aprīli, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni. Tā bija milzu katastrofa, kuras sekas cilvēki izjūt vēl šodien – izpostītas dzīves un sagrauta veselība.
Arī patlaban šī objekta astroloģiskajās kartēs 2013. un 2014. gadam parādās saspringtas kombinācijas (ne tikai starp Plūtonu un Urānu, bet vēl arī citas), kuras nevajadzētu ignorēt, bet laikus parūpēties par drošību. Nule kā februārī izskanēja satraucoša ziņa, ka iebrucis Černobiļas atomelektrostacijas jumts. Par laimi, incidentā neviens cilvēks nav cietis un radiācijas līmenis nav pieaudzis. Sākotnējā informācija liecina, ka jumts iebrucis, jo uz tā sakrājies pārāk daudz sniega...
AES jumts tika uzbūvēts pēc 1986. gada kodolkatastrofas, taču tas nav daļa no sarkofāga, kas pārsedz avarējušo reaktoru. Pirms gada tika uzsākta jauna sarkofāga būvniecība, kuru finansē vairākas pasaules valstis. Ja viss noritēs pēc plāna, līdz 2015. gada vidum jaunajam sarkofāgam jābūt pabeigtam un uzstādītam virs avarējušā reaktora.
Paredzēts, ka jaunā 20 000 tonnu struktūra stāvēs vismaz gadsimtu un tā būs apgādāta ar augsti tehnoloģiskām iekārtām, lai drošībā veiktu attīrīšanas darbus paša sagrautā reaktora iekšienē, kā arī neļautu radiācijai izplatīties ap avarējušo AES.
Diemžēl esošais reaktora apvalks tika būvēts lielā steigā drīz pēc sprādziena un tajā izveidojušās plaisas. Dzēšot liesmas, no augšas pār reaktoru tika kaisītas smiltis un ķimikālijas, pēc tam tika izbūvēta dzelzceļa līnija, lai nogādātu uz atomelektrostaciju betonu un tēraudu sarkofāga būvei.
Ņemot vērā publikācijas sākumā minētās kombinācijas, jāpiebilst, ka kodoldrošības jautājumiem tuvākajos gados jāpievērš īpaša uzmanība, turklāt šis nav tas piemērotākais laika periods, kad būvēt jaunas AES.
UZZIŅAI!
Eiropas AES drošībai vajag miljardus
* Pārbaudēs Eiropas atomelektrostacijās (AES) atklāts simtiem problēmu, kuru novēršanai nepieciešami līdz pat 25 miljardiem eiro (18 miljardiem latu), liecina pērnruden publiskotais Eiropas Savienības ziņojums.
* Eiropas Komisija (EK) izrēķinājusi, ka drošības uzlabošanai 134 reaktoros nepieciešami desmit līdz 25 miljardi eiro (septiņi līdz 18 miljardi latu), un plāno to paveikt līdz 2015. gadam. Tomēr AES slēgšanu EK negrasās nepieprasīt.
* 25 lappuses garais ziņojums balstīts uz pārbaudēm, kas veiktas Eiropas AES pēc Fukušimas avārijas 2011. gada martā. Tā izstrādē piedalījušās 14 ES valstis, kurās darbojas AES, kā arī Lietuva, Šveice, Ukraina un Horvātija.
* Tika pārbaudīta AES drošība plūdu, zemestrīces un lidmašīnas katastrofas gadījumā, kad «normālas drošības un dzesēšanas funkcijas» nedarbojas.
* Ņemot vērā, ka 11 Eiropas kodolreaktori atrodas apdzīvotās vietās ar vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju, ES ir jāmācās no Fukušimas un jāsamazina katastrofu risks Eiropā.
* Līdz šim veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka teju visām atomelektrostacijām nepieciešami uzlabojumi. Turklāt secināts, ka dažas prasības, par kurām tika panākta vienošanās pēc negadījuma Pensilvānijas atomelektrostacijā 1979. gadā un pēc Černobiļas kodolkatastrofas 1986. gadā, atsevišķās dalībvalstīs joprojām nav īstenotas.
* Ziņojumā norādīts, ka vairākos reaktoros trūkst instrumentu seismisko aktivitāšu novērošanai un tikai četru ES dalībvalstu atomelektrostacijās darbojas rezerves kontroles centri gadījumam, ja avārijas situācijā galvenā kontroltelpa kļūst neizmatojama.