Visā pasaulē informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) ir kļuvušas par svarīgu ikdienas dzīves un ekonomiskās aktivitātes sekmētāju. Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) publiskotie dati liecina, ka arī Latvijas iedzīvotāju ikdienā IKT sniegtajām iespējām ir arvien lielāka loma.
IKT nozare būtībā ir visuresoša. Ar IKT saprot, pirmkārt, dažādas ierīces un aparātus, piemēram, dažādus datorus, digitālās fotokameras, telefonus, planšetdatorus, otrkārt – sakaru un interneta pakalpojumus, kā arī prasmes ar visu rīkoties.
Stāvēšanu rindā aizstāj peles klikšķis
«Nesen daudzās Eiropas valstīs tika veikts pētījums, kas atklāja, ka lielākos ierobežojumus IKT izmantošanā rada nevis tas, ka nepieciešamā aparatūra būtu ļoti dārga vai iedzīvotājiem nepieejama, bet tieši nepietiekamas prasmes. Tas savukārt cilvēkos rada aizspriedumus par to, ka jauno tehnoloģiju lietošana ir sarežģīta vai nav viņiem pa spēkam,» saka Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) viceprezidente Māra Jākobsone. Latvija uz kopējā Eiropas fona izskatās gluži labi gan interneta lietotāju skaita ziņā, gan attiecīgo zināšanu līmenī, jo tehnoloģiju piedāvātās iespējas izmanto ne vien jaunieši un ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, bet arī seniori. M. Jākobsone uzskata, ka par senioru vecuma cilvēku aktivitāti lielā mērā jāpateicas sekmīgi īstenotām apmācībām. «Ja citās valstīs galvenais ir seniorus motivēt mācīties, mums – nodrošināt tik daudz apmācību, cik šie cilvēki vēlas,» uzsver M. Jākobsone. Arī ikgadējā eprasmju nedēļā, kas ik gadu pavasarī visos Latvijas reģionos aktualizē iedzīvotāju eprasmju jautājumu, gūtās atziņas liecina, ka latvieši ir zinātkāri un gatavi aktīvi mācīties, lai izmantotu visas iespējas, gan personiskai izaugsmei, gan biznesa attīstībai, ko tehnoloģiju laikmets viņiem piedāvā.
Visdažādākās iespējas
Aptaujas rāda, ka Latvijā visbiežāk iedzīvotāji internetu lieto sociālajiem tīkliem un izklaidei. Tiem seko maksājumu veikšana. Tomēr IKT piedāvātās iespējas nebūt neaprobežojas tikai ar to. «Publisko pakalpojumu klāsts ir plašs. Neatejot no sava datora vai lūkojoties tālruņa ekrānā, varam iegūt informāciju par precēm un pakalpojumiem, iepirkties, noskaidrot, cik daudz sodus sarēķinājuši fotoradari, sazināties ar draugiem un radiem visā pasaulē, sekot līdzi televīzijas pārraidēm, mācīties valodas vai vadīt savu mazo uzņēmumu. IKT izmantošana ne tikai darbā, bet arī ikdienā sniedz ievērojamu saziņas brīvību, kas ir sevišķi svarīgi lauku reģionos dzīvojošajiem,» stāsta M. Jākobsone. Ikviens iedzīvotājs var izmantot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu www.Latvija.lv, kas nodrošina pieeju 44 epakalpojumiem un satur informāciju par vairāk nekā 2060 valsts un pašvaldību pakalpojumu saņemšanas iespējām. Šādā veidā virkni jautājumu iespējams atrisināt jebkurā izdevīgā brīdī, nevis savā darba laikā, kas visbiežāk ir tāds pats kā valsts iestāžu darba laiks. Turklāt nemitīgi tiek domāts, kā pakalpojumu klāstu papildināt un pilnveidot. «Savu fizisko dzīvesvietu varam deklarēt elektroniski, neatejot no datora un nemaksājot valsts nodevu. Uz šo pasta adresi saņemam, piemēram, vēstules no valsts iestādēm vai pakalpojumu sniedzējiem. Taču nākotnē mums ir jādomā arī par oficiāli deklarēto epasta adresi, lai elektroniska saziņa notiktu tikpat oficiāli un bez bažām, vai adresāts vēstuli saņems,» paskaidro M. Jākobsone. Vēl viena nākotnes perspektīva saistās ar mobilo sakaru attīstību. Telefons ir tā ierīce, kas mums vienmēr ir līdzi. Attīstoties tehnoloģijām, šodien ar telefona palīdzību iespējams izdarīt praktiski visu – gan pieslēgties savai bankai, gan saņemt epastus un izlasīt jaunākās ziņas.
Palīdz attīstīt biznesu
IKT rīki un iespējas kļūst arvien pieprasītākas un populārākas arī uzņēmējdarbībā. Sevišķi svarīgi tas ir mazajiem uzņēmumiem, kas atrodas reģionos, kā arī tiem, kas savu darbību orientē uz eksportu. «Ar eksportu šajā gadījumā saprotam gan ārvalstu tirgu, gan produkcijas izplatīšanu visā Latvijas teritorijā,» uzsver M. Jākobsone, norādot, ka mūsdienās vairs nav būtisku šķēršļu tam, lai, piemēram, uzņēmējs no maza ciemata Vidzemē vai Latgalē varētu sekmīgi attālināti darboties visā Latvijas teritorijā vai vēl plašāk.
Ja uzņēmējs nevar atļauties noīrēt platību kādā no lielajiem universālveikaliem vai atvērt sava uzņēmuma filiāles citos Latvijas reģionos, risinājums ir izveidot kvalitatīvu un pievilcīgu interneta mājaslapu, padarīt to populāru un tā veidot savu biznesu. «Izveidojot kaut nelielu ekomercijas veikalu vai mājaslapu, savus produktus iespējams pārdot visā pasaulē. Pārdomāta un labi izveidota elektroniskā seja ļauj pat pavisam nelielam uzņēmumam, kurā strādā divi ģimenes locekļi, konkurēt ar lielajiem uzņēmumiem un izlīdzina atšķirības starp tiem,» saka M. Jākobsone. Interneta vide un pieejamie bezmaksas resursi palīdz arī tiem, kam sākotnēji mājaslapas izveide nav pa kabatai vai šķiet pārāk sarežģīta. «Sociālajos tīklos pašlaik ir iespējams izveidot kvalitatīvas un funkcionālas savu produktu vai interešu lapas, ar dažiem vienkāršiem mārketinga trikiem padarīt tās pēc iespējas apmeklētākas un interesantākas, ļaut potenciālajiem klientiem sevi iepazīt, un neliels ebizness ir uzsākts,» skaidro M. Jākobsone. Lai spertu pirmos soļus ekomercijā, prasmīgai dārzniecei būtu vien jāizvieto savu produktu galerija internetā, un domubiedri, kā arī potenciālie klienti viņu atrastu. Svarīgi ir uzdrīkstēties!
Diemžēl pašlaik Latvija rādītājos, kas attiecas uz IKT izmantošanu mazajā biznesā, ievērojami atpaliek no citām Eiropas valstīm, tā galvenais iemesls – eprasmju un informētības trūkums par uzņēmumu iespējām izmantot lētus vai pat bezmaksas IKT risinājumus. Tādēļ LIKTA sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru kopš 2012. gada pavasara uzsāktas ES finansētas apmācības mazo un mikrouzņēmumu īpašniekiem un darbiniekiem, individuālajiem komersantiem. Šobrīd projekta Informācijas tehnoloģiju apmācības mazajiem un mikro uzņēmumiem konkurētspējas un produktivitātes veicināšanai apmācībām jau pieteikušies 190 uzņēmumu, bet tie, kuri par šo iespēju dzird pirmo reizi, visu var uzzināt portālā www.mmu.lv. Apmācības tiek organizētas ne tikai Rīgā, bet arī deviņās citās Latvijas pilsētās, lai aptvertu visus reģionus un padarītu tās pieejamas pēc iespējas plašākam uzņēmēju lokam. n
UZZIŅAI
Iedzīvotāji visvairāk lieto šādus epakalpojumus:
• Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana – 91 794 lietošanas reizes;
• Mani dati iedzīvotāju reģistrā – 80 705 lietošanas reizes;
• Pārbaude, vai persona ir deklarēta norādītajā adresē – 57 877 lietošanas reizes;
• Informācija par prognozējamo vecuma pensijas apmēru – 52 584 lietošanas reizes
• Mani valsts apmaksātie veselības pakalpojumi – 42 285 lietošanas reizes;
• Valsts fondēto pensiju shēmas (2. līmenis) dalībnieka konta izraksts – 36 248 lietošanas reizes;
• Dokumentu pārbaude nederīgo dokumentu reģistrā – 31 463 lietošanas reizes;
• Informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem – 27 752 lietošanas reizes;
• Manā īpašumā deklarētās personas – 24 306 lietošanas reizes.
Avots: VRAA
Signe REINHOLDEĀBOLIŅA, komunikāciju aģentūras Edelman Affiliate līdzīpašniece:
– Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas izmantoju gan darba, gan privātām vajadzībām. Savu ikdienu nevaru iedomāties bez interneta telefonā – ar to vienlīdz labi varu gan sekot līdzi jaunumiem sociālo tīklu profilos, gan pārbaudīt savu elektronisko pastkastīti. Tāpat esmu pārliecinājusies, ka ir ļoti ērti skatīties televīziju internetā, jo nav nepieciešami nedz satelīta šķīvji, nedz modemi – pieslēdzies un skaties ko vēlies pēc sirds patikas. Par savu pēdējā laika patīkamāko atklājumu pavisam droši varu saukt portālu www.Latvija.lv. Pārvācoties uz citu mājvietu, pēc iespējas ātrāk vajadzēja deklarēt jauno dzīvesvietu, lai bērns varētu iet uz bērnudārzu. Deklarācijas iesniegšana internetā aizņēma vien piecas minūtes, kas manā gadījumā bija ideāli! Šie praktiskie pakalpojumi tiešām atvieglo mūsu sadzīvi.
Māris GULBIS, jurists:
– Vienmēr esmu bijis pārliecināts, ka informācijas tehnoloģijas un epārvalde ir efektīvs veids, kā ietaupīt laiku un finanšu līdzekļus. Ir tāds labs teiciens – nauda nekad neguļ, bet tieši to pašu var teikt par laiku – arī tas nestāv uz vietas. Un ja tā, tad, manuprāt, cilvēkiem ir jāsāk izmantot elektronisko parakstu. Pats jau to lietoju un nevaru sūdzēties. Saprotu, ka sākumā cilvēkiem tā lietošana var šķist nedaudz sarežģīta un ne uzreiz izprotama, bet tas ir tāpat kā iegādājoties jaunu televizoru – no sākuma jāpierod pie visām pogām, un tad jau grūtību vairs nav. Raugoties kopumā, informācijas apmaiņas un ieguves iespējas ir ļoti plašas, un ir svarīgi, lai tās izmanto ne tikai jaunā un vidējā paaudze, bet arī vecāka gadagājuma cilvēki.
Peles skaita rudenī
Lai iedvesmotu un informētu sabiedrību par jauniem un veiksmīgiem projektiem, Latvijā jau piecus gadus tiek pasniegta IKT nozares gada balva Platīna pele.
Daudzi no šo gadu laikā nominēto projektu pirmsākumiem meklējami tieši to autoru vēlmē pamēģināt piedāvāt sabiedrībai citu – eredzējumu uz pakalpojumiem, ikdienas pienākumiem. Pagājušajā nedēļā noslēdzās projektu pieteikšana jau sestajai Platīna peles balvai. Šogad pieteikti 10 ebiznesa projekti, deviņi epakalpojumi un trīs epārvaldes projekti. Lai uzsvērtu to, cik svarīgi ir mācīt sabiedrībai eprasmes un eiemaņas, šogad tiek meklēts arī labākais eskolotājs. Šajā kategorijā pieteikumu skaits bijis rekordliels – balvai pieteikti 29 skolotāji. Jāuzsver, ka eskolotājs ir ne tikai informātikas skolotājs, bet jebkurš, arī bibliotekārs vai interešu centra darbinieks, kas ar savu darbību ir devis nozīmīgu ieguldījumu eprasmju veicināšanā un evides lietotāju izglītošanā. «Ikviens atceramies skolotāju, kas mums ir iemācījis lasīt, bet vai atceramies to, kurš mums ir iemācījis izmantot IKT tehnoloģijas? Varbūt tieši šis cilvēks ir kardināli mainījis mūsu dzīvi – parādot jaunas iespējas, radot jaunu brīvību,» uzsver arī LIKTA prezidente Signe Bāliņa.
