Gatavo un konservē ar prieku
Priekulniece, vēstures un sociālo zinību skolotāja, Agita Rukute uzaugusi laikā, kad ēšanas paradumi bija visai konservatīvi un izvēles iespējas mazas, taču tas nav ietekmējis viņas pašas izpratni par gatavošanu un ēdiena baudīšanu – viņa ir progresīva un arvien gatava izmēģināt ko jaunu. Kā saka pati Agita, viņas garšīgais hobijs ir konservēšana.
Priekulniece, vēstures un sociālo zinību skolotāja, Agita Rukute uzaugusi laikā, kad ēšanas paradumi bija visai konservatīvi un izvēles iespējas mazas, taču tas nav ietekmējis viņas pašas izpratni par gatavošanu un ēdiena baudīšanu – viņa ir progresīva un arvien gatava izmēģināt ko jaunu. Kā saka pati Agita, viņas garšīgais hobijs ir konservēšana.
„Nebūt nav tā, ka es būtu gatavojusi vienmēr. Bērnībā mani pie plīts vispār nelaida. Mēs dzīvojām kopā ar vectēvu, kurš ģimenē bija galvenais gatavotājs, un viņš uzskatīja, ka plīts ir svēta vieta, kur nepiedien ākstīties ar ēdienu,” atceras Agita. Spilgtākās atmiņas par ēdienu, kuras nebūt nav patīkamas, saistās ar ķiļķēnu zupu: „Tajā laikā mūsu ģimenē bija tāda kārtība, ka ēdām tikai noteiktās ēdienreizēs, neviens nevarēja iedomāties, ka var pa starplaikiem pieiet pie ledusskapja un uzsmērēt sviestmaizi, kā tas ierasts mūsdienās. Arī ēdieni bija vienkārši – skābputras, grūbu biezputras un tamlīdzīgi -, taču vislielākais bieds mums ar māsu bija ķiļķēnu zupa, kurā bija speķis un lielas miltu klimpas. Tēvs allaž uzstāja, ka viss ir jāizēd, bet tā, protams, nenotika.”
Pašu Agitu gatavošanas pasaulē ieveda tēva brāļa sieva. „Lai agros ziemas rītos nebūtu jāmēro garais ceļš no mūsu lauku mājām uz Aizputes vidusskolu, kur mācījos, es dažkārt paliku pie tēva brāļa ģimenes. Viņa sieva bija lieliska saimniece, allaž gatavoja pilsētnieciskus ēdienus, dažādus desertus. Viņa bija tā, kas mudināja mani palīdzēt virtuves darbos, atļāva darboties ar mikseri un pašai pamēģināt ko pagatavot,” teic nu jau pieredzējusi gatavotāja. Nopietnāk Agita gatavošanai pievērsusies tad, kad sākusi patstāvīgu dzīvi. Viņa teic, ka neizpalicis arī pa kādam kuriozam – piemēram, kāšot vārītus kartupeļus, katliņam noslīdējis vāks un vakariņas ar lielu blīkšķi iegāzušās izlietnē. Šodien optimistiskā Agita par to pasmaida: „Sajūta bija reti riebīga, bet tā kā izlietne bija tīra, salasīju kartupeļus un dzīvoju tālāk.” Cenšoties apgūt gatavošanas prasmes, nereti vaicāts pēc padoma mammai, bet lielākoties gatavošanas knifi apgūti pašmācības ceļā, meklējot padomu kādā no tā laika pavārgrāmatām.
Konservi dažādās kombinācijās
Izveidojot ģimeni, Agita uzsākusi savas konservētājas gaitas: „Sāku audzēt gurķus, zemenes, realizēju to visu dažādos marinējumos, kompotos, ievārījumos. Protams, ka sākumā kāda burka arī uzsprāga, bet tur jau bija skaidri iemesli – vai nu sastāvdaļas nebija perfekti tīras, vai arī pašā burkā palicis kāds mikrobs,” viņa teic. „Agrāk nebija tik ļoti modē saldēt augļus un dārzeņus, tolaik bija aktuālāk visu marinēt un konservēt.” Agita teic, ka biežāk izvēloties gatavot ziemai sāļos konservējumus nekā ievārījumus, jo viņas ģimenē no sagatavotajiem saldajiem ziemas krājumiem apēd vien aveņu, zemeņu un ābolu zaptes. „Ar laiku parādījās azarts pamēģināt kaut ko jaunu. Esmu secinājusi, ka man pašai vislabāk patīk konservēt un marinēt dažādus dārzeņus ziemai, īpaši salātu veidā – man patīk, ka produkti ir pašas audzēti un gatavoti, līdz ar to ēdiens ir dabīgs un bez ķīmijas,” viņa spriež.
Vaicāta par iemīļotākajām konservu receptēm, Agita var runāt daudz. „Man patīk gatavot dažādus salātus ziemai, piemēram, tomātu lečo. To taisu tā: sagriežu papriku un tomātus, pievienoju sāli un cukuru pēc garšas, ātri maisot, nogaidu, kamēr atsulojas, un lieku vārīties. Vāru apmēram 50 minūtes, beigās pievienoju eļļu un, ja tomāti paši par sevi nav pārāk skābi, arī mazliet etiķa. Jāteic, ka sāli, cukuru un eļļu lieku pēc garšas, man nav konkrētas receptes pa gramiem.” Agitas īpaši iemīļoti ir salāti zupām – viņa teic, ka tos var izmantot gan kā pamatizejvielu un sagatavi zupām, gan arī kā aukstos vai siltos salātus pie gaļas vai zivs ēdieniem. Recepte ir šāda: neskaitot proporcijas, sagriež kāpostu, čili piparus, burkānus, tomātus, papriku, pievieno tomātu pastu un vāra apmēram 50 minūtes, tad pievieno sāli un cukuru un liek burkās. Vēl priekulnieces pūrā ir interesanta gurķu marinēšanas recepte: „Salieku burkās gurķus, reizēm sataisu arī asorti, kad pievienoju gurķiem arī papriku un tomātus. Bez standarta garšvielām pievienoju arī sinepju graudiņus, koriandru un ozollapas. Pēc tam pārleju burku saturu ar verdošu ūdeni, 5 minūtes paturu un leju nost, tad katrā burkā salieku melnos piparus, 3 tējkarotes sāli un cukuru, 7 tējkarotes galda etiķi un atkal pārleju ar verdošu ūdeni un vākoju burkas ciet. Kad burkas aizvākotas, sasedzu tās ar segām un nakti noturu. Manuprāt, šāda marināde labi glabājas un tajā saglabājas daudz vairāk vitamīnu.”
Priežu sīrups veselībai
Agita apgalvo, ka bez konservēšanas, viņa katru dienu cenšas pagatavot svaigu pamatēdienu. „Taisu ēst katru dienu, visbiežāk tās ir zupas – mūsu ģimenē iecienītas ir biešu, pupiņu, skābeņu, arī manas burciņu zupas. Man patīk ēdienu pagatavot pēc iespējas veselīgāk, pievienojot minimāli sāli un eļļu. Retāk sanāk gatavot saldos ēdienus, jo tam neatliek laika, taču tagad esmu nopirkusi jaunu cepeškrāsni un vēlos pamēģināt uzcept siera kūku,” saimniece atklāj savus kulināros plānus. Intervijas laikā Agita nolēmusi pagatavot kādā interneta forumā izlasītu ceptu banānu recepti, ko papildinājusi ar paštaisītu priežu sīrupu. „Banāni jāsagriež uz pusēm, jāiebaksta katrā gabaliņā kriksītis melnās šokolādes un jācep cepeškrāsnī, kamēr šokolāde izkususi. Pēc tam šokolāde jāizsmērē pa visu banāna šķēlīti. Banānus kārto uz šķīvja, blakus liek plombīra saldējuma bumbu, ko pārlej ar priežu sīrupu un pārber ar šķipsniņu aromātiskā kanēļa,” Agita izskaidro vieglā, bet garšīgā deserta pagatavošanas gaitu.
Interesants ir arī viņas stāsts par priežu sīrupu: „Pavasarī ilgstoši slimoju ar klepu, ķīmiskie medikamenti nespēja palīdzēt atveseļoties, tāpēc ķēros pie tautas metodēm. Sīrupam nepieciešami zaļi priežu čiekuri, kurus jāmeklē agrā pavasarī. Vajadzīgs 1 kg čiekuru, 1 l ūdens un 3 kg cukura – tas viss jāliek katlā un uz lēnas uguns jāvāra 3 stundas, pēc tam jānokāš. Sīrups sanāk tumši dzidrs un salds – tas ne tikai ir veselīgs pie elpceļu saslimšanām, bet arī labi izmantojams pie desertiem.”
Lai smeltos jaunas idejas, ko ieviest savā virtuvē, Agita aktīvi seko līdzi čaklu un pieredzējušu gatavotāju gaitām dažādos portālos, piemēram, draugiem.lv, kā arī pati ik pa laikam izveido galeriju, kurā attēlots kāds no viņas garšas ceļojumiem pašas virtuvē.