Tirgos kartupeļu piedāvājums ir plašs – atliek vien zināt, ko īsti gribas -, taču pārdevēji ne vienmēr var palīdzēt izdarīt izvēli, jo kartupeli nav nedz stādījuši, nedz audzējuši. Tādēļ, ja gribas detalizēti izzināt šķirņu īpatnības un gatavošanas piemērotību, jādodas tur, kur dārzenis nāk „tikko no lauka”. Kā izvēlēties vēlmēm un vajadzībām atbilstošākos kartupeļus un kā apiet mītus, kas saistīti ar kartupeļu iekļaušanu ēdienkartē, skaidro Liepājas rajona piemājas saimniecības „Efejas” īpašniece Inga Auzniece ar vairāk nekā 10 gadu pieredzi kartupeļu audzēšanā.
KAM KURA ŠĶIRNE DER
”Adreta” uzskatāma par kartupeļu klasiku, tā ir sena, bet pieprasīta šķirne. Ļoti piemērota cepšanai un vārīšanai, jo ir diezgan miltaina. „Adretu” tirgū var atšķirt pēc rieviņas bumbulī – šie kartupeļi ļoti ātri aug, bet auglis nespēj tik ātri piemēroties augšanas tempiem un iesprāgst. Tā ir tāda kā „Adretas” firmas zīme”
„Riverai” raksturīgs tas, ka vienam stādam izaug daudz un lieli augļi, kuri ir bālgani un nešķīst. „Tie piemēroti salātu gatavošanai, jo ir viegli sagriežami
„Vineta” ir no ārpuses balti, bet iekšā dzeltenīgi, miltaini un vidēji lieli. „Vineta” ir ēdama jau augusta sākumā. Sava miltainuma dēļ „Vineta” nederēs salātiem un uzkodām.
„Laura”, kas arī ir viena no klasiskajām kartupeļu šķirnēm – „Lauru” var atpazīt pēc sārtas miziņas un dzeltena mīkstuma, nešķīst vārot, derēs salātiem un uzkodām.
„Finka” ērta lietošanai, bet mazāk populāra kartupeļu šķirne
VIEDOKĻI
Liepājas rajona piemājas saimniecības „Efejas” īpašniece Inga Auzniece:
- Uzskats, ka jaunie kartupeļi neder pankūkām, radies no tā, ka tajos vienkārši vēl nav izveidojusies ciete, kas satur pankūkas kopā, tāpēc, cepot jauno kartupeļu pankūkas, cieti vajag pievienot atsevišķi, tad viss izdosies. Jaunos kartupeļus nevajag mizot, jo liela daļa plānās miziņas nolobās jau mazgājot. Vēl svarīga gudrība ir tāda: jaunos kartupeļus vārot, tos jāliek tikai verdošā ūdenī, lai nezustu C vitamīns – karstais ūdens rada apvalku un C vitamīns paliek pašā kartupelī. Jaunajos kartupeļos ir ļoti daudz C vitamīna.
Lolita NEIMANE, diētas ārste:
- Nepareizs ir uzskats, ka kartupeļi ir slaiduma ienaidnieks, kā mūsdienās ļoti daudzas dāmas uzskata. Tas visdrīzāk saistīts ar pārņemtajām austrumu tradīcijām un pastiprinātu rīsu ieviešanu ēdienkartē. Kartupeļu ciete satur saliktos ogļhidrātus, kas sastāda 50 – 60 % no ikdienā uzņemamās enerģijas devas. Tāpat kartupeļi ir labs kālija, olbaltumvielu un C vitamīna avots – nebūt nav tā, ka C vitamīnu satur tikai tas, kas ir zaļš un skābs. Kartupeļu pielietojumu var salīdzināt ar kviešu graudu: kamēr grauds ir vesels un ar savu apvalku, tas ir veselīgs. Problēmas sākas tad, kad to nomizo, sabīdelē miltos, sajauc ar cukuru un dažādām citām pārtikas piedevām un uzcep treknus cepumus. Veselīgāk būtu uzcept pilngraudu maizi. Tāpat ir ar kartupeli – ja to cep krāsnī ar visu miziņu, tad ir labi. Neveselīgāk ir kartupeļus mizot un cept lielā daudzumā eļļas. Ieteicams nemizotus kartupeļus cept krāsnī, pievienojot pavisam nedaudz olīveļļas un labi daudz timiāna. Tieši miziņā slēpjas kartupeļa labums, tādēļ nevajag aizrauties ar vasaras kartupeļu kasīšanu. Tāpat interesanti var pagatavot labi zināmo kartupeļu biezeni, kamēr tas karsts, iemaisot tajā gabaliņos sagrieztu papriku – būs gan veselīgi, gan krāsaini.
Zane KILBLOKA, pavārgrāmatas „Uzkodas. Pipars un oga” autore:
- Vienkāršas, pierastas un nedārgas lietas var pagatavot interesanti un skaisti. Tas attiecas arī uz kartupeļiem, kuri latviešu ēdienkartē ieņem būtisku lomu. Man patīk “atsvaidzināt” kartupeļu biezeni ar zaļumiem, burkāniem, zaļiem zirnīšiem vai ķirbi. Tad tam ir ne tikai košāka krāsa, bet arī vairāk vitamīnu. Šādu biezeni ģimenē ēdam kā piedevu pie gaļas vai zivs. Savā nupat iznākušajā grāmatā “Uzkodas. Pipars un oga” piedāvāju arī fritētus kartupeļu groziņus, kas pildīti ar avokado un jāņogām, kā arī kartupeļu pankūkas, kuras pasniegtas ar kaperiem vai mazsālītu lasi iegūst neirastu garšu.
Kartupeļi visām gaumēm
„Ja grib izaudzēt ekoloģiski tīrus kartupeļus, viss ir atkarīgs no laikapstākļiem. Šogad, salīdzinot ar citiem gadiem, ir laba kartupeļu raža. Būtisks tās veicinātājs ir tas, cik daudz kartupeļu bumbuļiem augšanas laikā piekļūst skābeklis – jo vairāk tie tiks aprušināti un vagoti, jo vairāk tiem piekļūs gaiss,” stāsta zinošā audzētāja. Inga Auzniece atklāj, ka savā saimniecībā izmanto tikai dabisko mēslojumu, ar ķīmiju apkarojot vien vecās labās kolorado vaboles.
„Kartupeļus var stādīt apmēram aprīļa vidū, līdz ko zeme atlaidusies un ir apstrādājama – tad pirmā raža būs ceļama galdā jau pirms Jāņiem,” teic „Efeju” saimniece. Populārākās agro kartupeļu šķirnes esot „Adreta” un „Rivera”. „”Adreta” jau uzskatāma par kartupeļu klasiku, tā ir ļoti sena, bet pieprasīta šķirne. Ļoti piemērota cepšanai un vārīšanai, jo ir diezgan miltaina. „Adretu” tirgū var atšķirt pēc rieviņas bumbulī – šie kartupeļi ļoti ātri aug, bet auglis nespēj tik ātri piemēroties augšanas tempiem un iesprāgst. Tā ir tāda kā „Adretas” firmas zīme.” Savukārt „Riverai” raksturīgs tas, ka vienam stādam izaug daudz un lieli augļi, kuri ir bālgani un nešķīst. „Tie piemēroti salātu gatavošanai, jo ir viegli sagriežami,” uzsver Inga. Lai arī „Adreta” un „Rivera” uzskatīti par agrajiem kartupeļiem, tie ražo visas vasaras garumā.
Vasaras vidū populāra kartupeļu šķirne ir „Vineta” – tā esot arī vispieprasītākā. „Šie kartupeļi ir no ārpuses balti, bet iekšā dzeltenīgi, miltaini un vidēji lieli. „Vineta” ir ēdama jau augusta sākumā,” audzētāja raksturo šķirni. Sava miltainuma dēļ „Vineta” nederēs salātiem un uzkodām, taču to lieliski kompensēs „Laura”, kas arī ir viena no klasiskajām kartupeļu šķirnēm – „Lauru” var atpazīt pēc sārtas miziņas un dzeltena mīkstuma, nešķīst vārot.Kā ērtu lietošanai Inga nosauc arī mazāk populāru kartupeļu šķirni „Finka”. „Tie ir ļoti dzelteni un ļoti lieli kartupeļi, līdz ar to ērti izmantojami. To konsistence ir vidēja – tie nav ne miltaini, ne nemiltaini. Ļoti izturīgi pret slimībām, tāpēc ražīgi,” viņa stāsta.