"SASKAŅA" - Kurzemei

 

“Kam mums valdība, kas neprot strādāt?”

No personīgā arhīva

Valērijs Agešins,
Latvijas Republikas Saeimas deputāts, partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja biedrs

Valdības darbs - visaptverošs haoss

Uzdodiet sev jautājumu - kā jūs šodien jūtaties dzimtajā Latvijā? Esmu drošs, ka daudzi atbildēs: “Jūtamies aizmirsti un pamesti.” Tā ir ļoti satraucoša zīme, jo sabiedrībā pieaug neiecietība un pat naids. Cilvēki vairs nevienam netic! Bet valdība ir aizmirsusi savu galveno uzdevumu - rūpēties par valsts iedzīvotājiem. Skumji...

Ministru kabinets Krišjāņa Kariņa vadībā demonstrē pilnīgu nespēju tikt galā ar krīzi. Ministru darbošanos diez vai var saukt par darbu - tā ir haotiska aizliegumu štancēšana, kurus te steigā pieņem, te tikpat steidzīgi atceļ. Saeimas vairākums tā vietā, lai rūpīgi apspriestu un koriģētu valdības ierosinājumus, būtībā ir pārvērties par “balsošanas mašīnu”. Pie varas esošais vairākums automātiski akceptē visu, ko piedāvā ministri.

Kā izkļūt no krīzes?

Pašlaik Latvijā nabadzības riskam ir pakļauti 407 000 cilvēku jeb katrs piektais mūsu valsts iedzīvotājs. Tas ir biedējošs skaitlis, bet rokas nolaist nedrīkst. Visus šos gadus mēs, “Saskaņa”, esam strādājuši ar jums plecu pie pleca. Vienmēr esam rīkojušies pēc principa - “Ir problēma? Piedāvājam risinājumu”. Arī patlaban mums ir konkrēts prioritāro uzdevumu plāns:

  • Iedzīvotāju ienākumi katastrofāli krītas, ir īstais laiks būtiski ierobežot valsts aparāta izmaksas. Kāpēc nav ievērots priekšvēlēšanu solījums - samazināt ministru skaitu? Solījumu neizpilde ceļ negodu valdošajai koalīcijai, kas sevi dēvē par “likumības un kārtības koalīciju”.
  • Jāizstrādā speciāla programma investīciju piesaistei un jaunu darba vietu izveidei.
  • Pastāvīgi un mērķtiecīgi jāstrādā, lai mazinātu bezdarba līmeni.
  • Jāsamazina nodokļi darba devējiem. Tas ļaus daudziem uzņēmumiem izturēt krīzi un vēl vairākiem iziet no ēnu ekonomikas zonas.
  • Svarīgākais jautājums ir PVN samazināšana apkurei un pārtikas precēm, kas ietaupīs katrai ģimenei Latvijā vairākus simtus eiro gadā.
  • Ātrāk jāpieņem likums par fizisko personu atbrīvošanu no parādsaistībām. Šī likuma misija ir atvieglot parādu slogu nelielu summu aizņēmējiem, palīdzēt cilvēkiem, kuri nonākuši kredītu verdzībā apgrūtinātas finanšu situācijas dēļ un vairs nespēj norēķināties ar kreditoriem. Taču dokumenta izstrāde ir ieilgusi, kaut gan likumam bija jāstājas spēkā jau šī gada 1. janvārī.

Ko var vietējā vara?

Pašreizējā situācijā īpaša nozīme ir pašvaldību darbam. Tieši tās var palīdzēt iedzīvotājiem pārdzīvot grūtos laikus, par spīti visām centrālās varas muļķībām un kļūdām.

Tomēr arī pašvaldībās darba vēl ir ļoti daudz: jātop jauniem uzņēmumiem un jāpalielinās darba vietu skaitam; visiem bērniem jāpietiek vietu bērnudārzos un jāpalielina līdzfinansējums ēdināšanai pirmsskolas izglītības iestādēs; jāpaplašina pensionāru loks, kuri par brīvu varētu izmantot sabiedrisko transportu; jānodrošina skolotājiem pienācīgas piemaksas no pašvaldības budžeta; nevis vārdos, bet darbos jārisina vides piesārņojuma problēmas; jāsamazina siltuma, ūdens un sadzīves atkritumu izvešanas tarifi.

Mēs to visu varēsim panākt, ja būsim kopā. Dažkārt man jautā, vai ir grūti strādāt opozīcijā, būt mazākumā, vai tam pietiek spēka? Teikšu godīgi: jābaidās nevis no tā, ka tu esi viens, bet no tā, ka esi nulle! Ja visu laiku skatītos atpakaļ, nekas nepavirzīsies uz priekšu. Kaut gan pretinieki aizvien plāno intrigas, mēs, “Saskaņas” pārstāvji, no ļoti daudziem cilvēkiem bieži dzirdam pateicības un atzinības vārdus. Politikā tas ir liels retums.

Mūsu valsts attīstības ceļš mums nozīmē ceļu ikviena cilvēka dzīves līmeņa uzlabošanai. Un attiecībās ar jums, mūsu vēlētājiem, visvērtīgākā mums ir UZTICĪBA. Uzticību, cieņu un reputāciju nevar iegādāties pat par visu pasaules zeltu. Uzticēsimies un būsim kopā!

Liepāja: mēs ticam pilsētas nākotnei!

No personīgā arhīva

Indulis Jankovskis,
Liepājas pilsētas domes deputāta amata kandidāts

2021. gada 5. jūnijā mums būs jāizdara nozīmīga izvēle, no kuras atkarīgs, kā dzīvosim mūsu pilsētā nākamos četrus gadus.

“Saskaņas” Liepājas komanda ir izstrādājusi savu turpmākās rīcības programmu, kas nodrošinās iedzīvotājiem sociālo taisnīgumu, labklājību un pilsētas izaugsmi.

Vairāk nekā 18 gadu garumā mūsu birojā Krūmu ielā 41/43-21 uzklausām iedzīvotājus, palīdzam viņiem sociālo un dažādu citu aktuālu jautājumu risināšanā. Visbiežāk pie mums vēršas, saskaroties ar komunālo izmaksu netaisnīgumu, bērnu zobārstniecības nepieejamību un citām pilsētas vadības neizdarībām. Prieks, ka daudziem cilvēkiem ir izdevies palīdzēt! Tas ir augstākais darba rezultātu novērtējums un gandarījums.

Mūsuprāt, ikvienam pilsētas iedzīvotājam ir tiesības piedalīties pašvaldības darbībā. Taču pilsētas vadība daudzus iedzīvotāju priekšlikumus vienkārši neņem vērā. Tāpēc viens no mūsu priekšvēlēšanu programmas uzstādījumiem ir stiprināt indivīda un sabiedrības ietekmi pašvaldībā. Mēs esam gatavi uzklausīt iedzīvotāju viedokļus un aizstāvēt viņu intereses, tāpēc ierosinām: priekšlikumus, kurus atbalstījuši vairāk par tūkstoti liepājnieku ar saviem parakstiem, jāizskata Liepājas domes sēdē.

Īpašu uzmanību veltīsim sociālajām programmām, jo daļa liepājnieku ilgstoši ir dzīvojuši zem garantētā minimālā ienākumu līmeņa. Pašsaprotami, ka, palielinoties izmaksām, nepieciešams pārskatīt sociālās palīdzības sistēmu kopumā. Nepieciešams katram nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi, pietiekamu atbalstu mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, palīdzēt skolēniem un pedagogiem, jauniešiem un vientuļiem cilvēkiem.

Uzskatām, ka jāizveido Liepājas pilsētas Sociālā dienesta Psiholoģiskās krīzes centrs. Šodienas sarežģītajos apstākļos daudziem iedzīvotājiem nepieciešams psiholoģisks atbalsts.

Nepieciešams pakāpeniski nodrošināt brīvpusdienas skolu audzēkņiem līdz 9. klasei un palielināt līdzfinansējumu ēdināšanas pakalpojumiem Liepājas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs.

Priekšvēlēšanu programmā iestājamies par vides aizsardzības īpašu prasību ievērošanu Liepājas ostas teritorijā. Nav pieļaujams, ka daudzu gadu garumā pilsētas iedzīvotāji ostas teritorijas apkārtnē ir spiesti paciest smakas un piesārņojumu. Tas pierāda, ka pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma sevi neattaisno un nepieciešams noteikt īpašas vides aizsardzības, tostarp arī piesārņojuma novēršanas prasības.

Esam apņēmības pilni nodrošināt kurortoloģijas kompleksa izveidi, atjaunojot Liepājas sanatoriju ar ūdensdziedniecības procedūrām, dūņu terapijām, tādējādi veicinot iedzīvotāju veselīgu dzīvesveidu un nodrošinot papildu veselības aprūpes pieejamību. Tas ļaus attīstīt arī medicīnas tūrismu.

Ņemot vērā valdības neizlēmību, esam gatavi Liepājas pašvaldībā aktualizēt jautājumu par nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu samazināšanu vienīgajam mājoklim.

Pateicamies liepājniekiem par to, ka joprojām esat uzticīgi savai pilsētai, un 5. jūnijā ļoti ceram uz jūsu atbalstu, jo uz mums vienmēr varat paļauties!

Ventspils: kurss uz sociālo politiku, tranzītu un jaunuzņēmumiem

No personīgā arhīva

Aleksejs Medvedevs,
Ventspils pilsētas domes deputāta amata kandidāts

Pašlaik Ventspilī ir izveidojusies sarežģīta situācija: līdzšinējie pilsētas ienākumu avoti atrodas stagnācijas stāvoklī, bet jauni attīstības ceļi vēl nav noteikti. Un tieši tagad Ventspilij ir jākļūst par pilsētu ar sociāli orientētu ekonomiku.

Pirmkārt, tā ir pilsētas iedzīvotāju ikdienas izdevumu samazināšana: ēdināšana bērnudārzos, sabiedriskā transporta lietošanas atvieglojumu sistēmas pilnveidošana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana u.c.

Otrkārt, mums nav tiesību samierināties ar situāciju, kas izveidojusies tranzīta sektorā. Viena darba vieta tranzīta jomā veido vēl vairākas darba vietas ar to saistītajās nozarēs. Šobrīd stāvoklis tranzītā ir katastrofāls. Izlemt kravu piesaistīšanas jautājumu tikai pašvaldības ietvaros praktiski nav reāli. Tomēr ir tas, ko pilsēta var izdarīt jau tagad: sākt atjaunot investīciju klimatu, kas tika pilnībā iznīcināts, piemērojot ASV sankcijas pilsētas mēram. Tagad, noskaidrojot politiskās attiecības, nepārtraukti ķildojas divas galvenās pilsētas struktūras - dome un brīvosta, un šī situācija ir nepieļaujama un nepareiza. Šādā veidā neviens nevarēs uzvarēt. Būs tikai zaudētāji.

Treškārt, mums ir jāattīsta jauni pilsētas ekonomikas sektori. Viena no jomām, kas varētu nodrošināt Ventspilij strauju augšupeju ekonomikā un kļūt par pilsētas ienākumu ilgtermiņa iekšējo avotu, ir informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) sektors. Tuvākajos četros gados pilsētai jākļūst par magnētu investīciju piesaistei šajā jomā.

Pašlaik pilsētā darbojas IKT jaunuzņēmumu atbalsta programma, kuras ietvaros tiek piešķirtas subsīdijas no pilsētas budžeta - līdz 15 000 EUR katram. Taču pasaules pieredze rāda, ka šāda pieeja ir ārkārtīgi konservatīva: šī summa ir ļoti maza jauna biznesa attīstīšanai. Turklāt budžeta līdzekļu tērēšana IT projektiem ir riskants ieguldījums. Par problēmas risinājumu varētu kļūt riska kapitāla piesaistīšanai piemērotu apstākļu radīšana, bet dome ar šo jautājumu pašlaik nenodarbojas.

Pasaulē ir investēšanai veiksmīgas pilsētas un reģioni, kas piesaista talantīgus jaunos speciālistus no daudzām valstīm, un ir mazāk veiksmīgas - uz turieni neviens nebrauc. Perspektīvajos reģionos jaunos speciālistus pievilina ne tikai nostādne, ka “šeit ir labs investīciju klimats” - tā tomēr ir savā ziņā “sintētiska” konstrukcija. Noteicošā nozīme darbavietas un savu projektu attīstīšanas vietas izvēlē ir dzīves kvalitātei - tā ietver veselības aprūpi, izglītību, drošību, ekoloģiju, pilsētas mikroklimatu. Un Ventspilij ir jākļūst par pilsētu, kas būtu pievilcīga jaunajiem speciālistiem!

Publikāciju apmaksā Sociāldemokrātiskā partijaSaskaņa