Par patēriņa kredītu dēvē aizdevumu, kas paredzēts kādas lielākas preces vai pakalpojuma iegādei. Jau ierasts, ka tā dēvētais ātrais kredīts ir aizdevums uz mēnesi - līdz nākamajai algai, turpretī patēriņa kredītu parasti ņem uz laikposmu līdz pat pieciem gadiem. Vairums Latvijā izsniegto kredītu ir tieši patēriņa kredīti un nekas neliecina, ka 2021. gads būs izņēmums.
Kāpēc cilvēki aizņemas?
Visbiežāk patēriņa kredītu ņem kādam iepriekš neplānotam pirkumam vai notikumam. Tā, piemēram, ja rodas nepieciešamība pēc jaunas sadzīves tehnikas, jāremontē automašīna vai vienkārši tai jāiegādājas jaunas riepas. Tomēr iemesli var būt dažādi - nereti pietrūkst naudas arī tādām lietām kā nelielam mājokļa remontam, ārsta apmeklējumam vai pat mācībām (visbiežāk autoskolai). CSB statistika liecina, ka uzkrājumus neveido gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju. Līdz ar to šiem cilvēkiem neparedzētās situācijās jāpaļaujas uz aizdevumu. Par izplatītākajiem aizdevuma mērķiem plašāk var izlasīt Sortter rakstā “Aizdevuma mērķi”.
Pieaug patēriņa kredīta vidējais apjoms
Patēriņa kredītus Latvijā izsniedz gan bankas, gan nebanku aizdevēji. Taču būtiski atšķiras tikai izsniegto kredītu summas. Novērojams, ka bankas parasti izsniedz lielākus kredītus un uz ilgāku termiņu, turpretim nebanku aizdevēji aizdod mazāku summu, ko apstiprina Latvijas Bankas statistikas dati. Vidējais banku izsniegtais patēriņa kredīts tuvojas 2000 eiro, bet nebanku nozarē tas ir ap 550 eiro. Pēdējos gados var novērot nelielu izsniegto kredītu skaita kritumu. Savukārt kopējā izsniegto kredītu summa pieaug. Tas nozīmē, ka pieaug vidējais kredīta apjoms. Vēl 2017. gadā pie nebanku aizdevējiem parasti vērsās pēc 400 eiro liela patēriņa kredīta, bet patlaban tie ir jau minētie 550 eiro. Šī statistika liecina par to, ka cilvēki arvien biežāk mazāka apjoma pirkumus spēj finansēt bez aizdevumiem, bet vienlaikus arī nebaidās aizņemties lielākas summas.
Patēriņa kredīta procentu likmes
Patēriņa kredīts ir tā aizdevumu tirgus daļa, kur visvairāk nepieciešama kredītu salīdzināšana, jo te var novērot vislielākās kredītprocentu un aizdevumu nosacījumu atšķirības. Parasti GPL (gada procentu likme) šāda tipa aizdevumiem svārstās robežās no 10 līdz 25 procentiem. Tomēr ir arī aizdevēji, kas vēlas aizdot, piemēram, ar 5% likmi mēnesī, un tas nozīmē - 60% gadā. Izsakot šos skaitļus summās, 60% gada procentu likme 500 eiro aizdevumam nozīmētu 800 eiro kopējo atmaksas summu gadā un tā vērtējama kā ļoti augsta maksa. Patēriņa kredīta izsniedzējus var salīdzināt kredītu salīdzināšanas vietnē Sortter.
Sekojot pasaules tendencēm un augstai naudas pieejamībai, aizdevumu procentu likmes pie godprātīgiem aizdevējiem kritušās visa veida aizdevumiem. Un, protams, patēriņa kredīti nav izņēmums. Vēl pirms pieciem gadiem vidējā GPL nebanku sektorā ņemtam patēriņa kredītam bija ap 70%. Savukārt pašlaik par samērīgu procentu likmi patēriņa kredītam var uzskatīt likmi ap jau minētajiem 25% gadā (jeb 2% mēnesī). Protams, ka jo zemāka procentu likme, jo izdevīgāks aizņēmums.
Vai 2020. gads ietekmēja patēriņa kredītus, un kas notiks 2021. gadā?
Pērn apstājās daudzu un dažādu nozaru darbība - tūrisms, ēdināšana un vēlāk arī skaistumkopšana utml. Tomēr kreditēšanas paradumi mainījās tikai nedaudz. Pirmajā pandēmijas vilnī Latvijā samazinājās izsniegto ne-hipotekāro kredītu - tātad tieši patēriņa kredītu - skaits. Tas pats novērojams arī pašlaik, otrajā vilnī. Šo situāciju var izskaidrot ar to, ka cilvēki kļuvuši piesardzīgāki, domājot par savu nākotni, kā arī ar to, ka pašlaik viņiem ir ierobežotas iespējas tērēties: neviens nedodas ceļojumos, nerīko lielas kāzas vai ballītes. Tomēr tam visam ir liels potenciāls mainīties 2021. gada otrajā pusē, kad ļaudis visā pasaulē cer sagaidīt pandēmijas beigas un atgriezties normālā dzīves ritējumā. Jau šobrīd var dzirdēt par potenciālajiem ceļojumu plāniem, kāzām un ballītēm, ko patlaban nācies atlikt. Lielu daļu no šiem plāniem, vismaz daļēji, finansēs patēriņa kredīti, kuri vēl arvien būs ar zemiem procentiem, jo pasaule atsāks tērēties.
