Vasaras krāšņākajā pilnbriedā, no 25. jūlija līdz 9. augustam, pie klausītājiem jau ceturto gadu dosies Vēsturisko ērģeļu svētki “Latvija - ērģeļu zeme”. Pirmais cikla koncerts "Romantisma gaismā" skanēs Cesvaines evanģēliski luteriskajā baznīcā sestdien, 25. jūlijā, plkst. 18.00. Muzicēs ērģelnieks Aigars Reinis un čellists Ivars Bezprozvanovs. Savukārt svētdien, 26. jūlijā, plkst. 17.00 Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā programmā “Baltā nakts” dzirdēsim ērģelnieci Ilonu Birģeli un vijolnieci Paulu Šūmani.
Latvija ir ne tikai skaistas dabas un izcilu personību, bet arī ērģeļu zeme - šo apgalvojumu ir dzirdējis gandrīz ikviens. Bet, vai katrs zina, kādēļ? Daudzi atbildēs - mums taču ir Rīgas Doma baznīcas ērģeles, bet... Latvija ir bagāta ar vismaz 300 nozīmīgiem, vērtīgiem instrumentiem (pagaidām 88 no tiem ir valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā), kas ir milzīgs skaitlis mūsu nelielajai tautai. Ir nepieciešams izzināt un parādīt Latvijas vēsturisko ērģeļu daudzveidību, krāšņumu un katra instrumenta īpašo skanējumu. Vienīgā liecība par mūsu vēsturiskajām, Latvijā būvētām ērģelēm ir nu jau mūžībā aizgājušās muzikoloģes Ilmas Grauzdiņas 1989. gadā izdotā grāmata “Tūkstoš mēlēm ērģeles spēlē”. Kopš tā laika situācija Latvijas dievnamos ir stipri mainījusies - daudzi vēsturiskie instrumenti ir restaurēti, atjaunoti, bet ir vietas, kur ērģeles diemžēl nav saglabājušās. Dažas draudzes ir saņēmušas dāvinātas ērģeles no ārvalstīm, (piem. Dubultu, Saulkrastu, Ogres, Rīgas Sv.Pestītāja Angikāņu, Sv. Jāņa, baznīcas), citur tiek iegādātas digitālās ērģeles daudz zemāku izmaksu dēļ. Vēsturisko ērģeļu svētki “Latvija - ērģeļu zeme” ir brīnišķīga iespēja iepazīt baznīcu ērģeļu vēsturi un ļauties mūzikas valdzinājumam.
25.jūlijā Cesvaines evanģēliski luteriskajā baznīcā pasaules un latviešu ērģeļmūzikas skaistākās lappuses atklās ērģelnieks Aigars Reinis un čellists Ivars Bezprozvanovs, aicinot piedzīvot Vēsturisko ērģeļu svētku “Latvija - ērģeļu zeme” atklāšanas koncertu “Romantisma gaismā”. 1854. gadā Cesvainē būvētās ērģeles darinājis Augusts Martins (1808. - 1891), viens no tā laika izcilākajiem ērģeļmeistariem Latvijā. Sestdien A.Reinis un I.Bezprozvanovs klausītājus aizvedīs baroka un romantisma laikmeta mūzikas krāšņā ceļojumā, kura pavadoņi - ērģeles un čells ar savu unikālo spēka un maiguma apvienojumu apstāsies visdažādākajos gadsimtu pieturpunktos, tādējādi parādot visas to nokrāsas un mūzikas skaistumu tās daudzveidībā.
Programmu atklās vācu ērģeļmūzikas dižgara Zigfrīda Karg-Elerta improvizācija par korāļa “Nun danket alle Gott” (Lai Dievu visi teic) tēmu. Korāļa oriģinālais teksts slavina Dieva vārdu, un komponista meistarīgā improvizācija to paceļ līdz vēl nebijušam, līksmes pilnam godinājumam. Latviešu klasiķa Jāzepa Vītola Pēterburgas gados tapusī “Skice čellam un klavierēm” būs ieguvusi jaunu elpu pārlikumā čellam un ērģelēm. Viens no skaistākajiem Vītola kamermūzikas opusiem jau izsenis atbruņo klausītāju sirdis, reizē atklājot gan maigu vienkāršību, gan romantisku ilgu spēku. Lai gan dzīves laikā vācu brīnumbērns Fēlikss Mendelszons bija pazīstams kā komponists, diriģents un virtuozs pianists, piektā sonāte Remažorā ērģelēm kalpo kā lielisks piemērs viņa ērģelnieka prasmēm. Divi skaņdarbi, kas ierosmi raduši itāļu baroka mūzikas komponista un vijolnieka Arkandželo Korelli daiļradē. Johana Sebastiāna Baha fūga par Korelli tēmu sev raksturīgā garā rotaļājas ar itāļu kolēģa melodiju, ieslēpjot to visdažādākajos faktūras slāņos un kārtējo reizi pierādot Baha izteiksmes meistarību, bet Johana Kristiāna Heinriha Rinka variācijas par Korelli tēmu cēlā svinīgumā piedāvā citu itāļu meistara melodiju. Mūsdienu latviešu komponista Riharda Dubras vārds visupirms saistās ar sakrālo mūziku. Pats skaņradis žurnāla “Mūzikas Saule” intervijā atzīst, ka jūtas kā rakstāmmašīna Dieva rokās, un “Lux Confessionis” čellam un ērģelēm tam kalpo kā izcils pierādījums. Jāņa Ivanova “Adagio” no koncerta čellam ar orķestri - šoreiz gan čella un ērģeļu skaņās, izstaro cēlo mieru, kas iedvests gan korāliskajā ērģeļu ievadā, gan bezgalīgi skaistā čella melodijā, ko nav iespējams aizmirst.
26.jūlijā Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā programmā “Baltā nakts” apvienosies ērģeļu majestātiskums un samtainās vijoles skaņas. Tās centrā izvēlēti latviešu komponistu opusi - gan oriģinālkompozīcijas, gan pārlikumi, tādējādi parādot šīs īpašās savienības spēku visā varenībā.
Ērģelniece Ilona Birģele un vijolniece Paula Šūmane koncertu atklās ar baroka laikmeta ģēnija Johana Sebastiāna Baha “Fantāziju Sol mažorā” ērģelēm. Igauņu komponista Arvo Perta leģendārais opuss “Fratres” no latīņu valodas tulkojams kā Brāļi. Šī gada jubilāres Agnetas Krilovas “Baltā nakts” ērģelēm komponēta 2015. gada nogalē. Te dominē miera, harmonijas un garīgās gaismas meklējumi, smalkums, maigums, arī prieks un humors, jebkādā veidā izslēdzot agresiju vai bezjēdzīgu troksni. Pētera Vaska “Laudate Dominum” korim un simfoniskajam orķestrim izskanēs vijoles un ērģeļu skaņās. Pētera Vaska baznīca ir daba, tieši tur viņš smeļas spēku sevī un kā galveno kompozīcijas uzdevumu uzskata spēka tālāk dāvāšanu citiem. 2016. gadā tapušais, gaišas ticības caurstrāvotais opuss klausītājus pavisam noteikti uzvedinās uz dažāda veida pārdomām. Paula Dambja “Toccata alla Fantasia” ērģelēm tapusi 1993. gadā, kad komponists dzīvoja Vācijā un spēlēja ērģeles trīs draudzēs. Koncertprogrammas noslēgumā - latviešu romantiskās mūzikas klasiķa, Emīla Dārziņa nemirstīgais “Melanholiskais valsis”. Koncerta klausītāji tiks iepazīstināti ar pavisam unikālu opusa versiju - profesora Tālivalža Dekšņa pārlikumu vijolei un ērģelēm.
Vēsturisko ērģeļu svētku “Latvija - ērģeļu zeme”apmeklētāji pieredzēs arī īpašu iespēju - pirmo gadu projekta ietvaros, sadarbībā ar ceļojumu aģentūru Impro Ceļojumi, tiks organizēti braucieni no Rīgas, rodot iespēju apmeklēt koncertus reģionos. Katrā koncertā klausītājus gaidīs ērģelnieku sagatavota ievadlekcija par vēsturiskajām ērģelēm un to kultūru Latvijā, bet pēc koncertiem visi interesenti ērģelnieku un ērģeļmeistaru klātbūtnē varēs paši izmēģināt un pārliecināties par varenā instrumenta skanējumu. Arīdzan pirmo reizi, sadarbībā ar Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu, dievnamos tiks rīkota audzēkņu foto izstāde Latvija - ērģeļu zeme. Tā būs vienlaikus izglītojoša un elpu aizraujoša iepazīšanās ar Latvijas varenākajiem mūzikas instrumentiem.
Uz tikšanos ceturtajos Vēsturisko ērģeļu svētkos Latvija - ērģeļu zeme!
Ieeja visos koncertos par ziedojumiem.
Svētkus atbalsta Ventspils novada pašvaldība, Cesvaines pilsēta, ceļojumu aģentūra Impro ceļojumi, Latvijas Valsts meži, Valsts kultūrkapitāla fonds, Zemgales Plānošanas reģions, Rīgas Mākslas un mediju tehnikums. Svētkus organizē biedrība mūzikas aktivitātēm Pleno.
