VIENOTI EIROPĀ: par aktuālo notikumu attīstību Eiropā

ES nauda veselībai glābs dzīvības

Prof. Dr. oec. INESE VAIDERE
Eiropas Parlamentārās asociācijas un ĀKK - ES delegācijas viceprezidente

Vīrusa izplatība Eiropā izgaismojusi to, ka dalībvalstu sadarbība veselības jomā līdz šim ir bijusi nepietiekama. Tādēļ ar nākamo gadu jauna Eiropas veselības programma «ES Veselība» teju 10 miljardu eiro apmērā nodrošinās, ka ES ir gatava krīzes situācijām veselības aprūpē. Tā arī sekmēs pārrobežu sadarbību medicīnā, piemēram, uzlabojot cīņu pret vēzi. Latvijai šī programma varētu būt nozīmīgs ieguvums, jo mūsu veselības nozare jāstiprina gan ar papildu finansējumu, gan ciešāku starptautisku sadarbību ārstēšanā. EP Vides un sabiedrības veselības komitejā esmu ierosinājusi daļu līdzekļu novirzīt tam, lai Latvijas pacientiem padarītu pieejamākus ārstēšanas pakalpojumus citās valstīs, ja tie nav pieejami uz vietas, kā arī mazinātu cenas reto slimību zālēm.

Smagā Covid-19 krīze prasa izlēmīgu rīcību. Tādēļ nesen publiskoti jauni plāni ES daudzgadu budžetam un ekonomikas atveseļošanas fondam gandrīz 2 triljonu eiro apmērā līdz 2027. gadam. Pozitīvi, ka priekšlikumos paredzēts pieaugums Latvijai svarīgajiem kohēzijas un reģionālās attīstības fondiem, kā arī lielāks atbalsts uzņēmējiem. Uzsvars likts uz ES nākotnes finansēšanu - videi draudzīgu un digitālu izaugsmi, ieguldījumiem zinātnē un jauniešos. Kopumā ES investīcijas Latvijā tuvākajos gados varētu pat divkāršoties.

Tagad gan gaidāmas smagas sarunas starp valstu vadītājiem par jaunajiem investīciju plāniem. Latvijai vēl jāpacīnās, lai panāktu izdevīgus nosacījumus fondu sadalē un papildu finansējumu mūsu prioritātēm, tai skaitā lauksaimniekiem un drošībai.

Droša informācija var glābt dzīvības

SANDRA KALNIETE,
Eiropas Tautas partijas grupas viceprezidente

Līdzās vīrusa pandēmijai sabiedrībā plosās infodēmija, kas jauc cilvēku prātus ar stāstiem par brīnumlīdzekļiem un sazvērestības teorijām. Tas vairo nedrošības sajūtu un pat apdraud cilvēku dzīvības, tāpēc viltus ziņu apkarošanai jākļūst par vienu no Eiropas Savienības ārpolitikas prioritātēm. Ir divas valstis - Ķīna un Krievija, kas intensīvi izplata viltus informāciju ar nolūku destabilizēt situāciju Eiropā un radīt apdraudējumu starptautiskajai kārtībai.

Eiropas Tautas partija par dezinformācijas bīstamību pastāvīgi cēlusi trauksmi, aicinot pilnveidot Eiropas Savienības dalībvalstu spēju vienoti stāties pretī viltus ziņām. Eiropas Savienība šobrīd iegulda milzīgus līdzekļus ekonomikas atdzīvināšanā, lai saglabātu uzņēmumus un darba vietas. Tāpat papildus ir piešķirts nozīmīgs finansējums veselības aprūpei un zinātnei, lai radītu drošu aizsardzību pret vīrusu. Taču ne mazāk būtiski ir investēt profesionālos un kvalitatīvos medijos, ieviest jaunus nosacījumus sociālo mediju īpašnieku atbildībai par dezinformācijas un viltus ziņu izplatīšanu, lai pasargātu cilvēkus no melīgas un maldinošas informācijas gūzmas.

Ir apsveicami, ka Eiropas Komisija nākusi ar izvērtējumu par dezinformācijas sērgu vīrusa pandēmijas laikā un piedāvājusi rīcības plānu maldu ziņu iegrožošanai. Eiropas iedzīvotāju interesēs ir vienoti noteikumi sociālo tīklu platformām un stingrāka politika pret Ķīnas un Krievijas iniciēto dezinformāciju.

ETP grupa: kopā stipri Eiropā

Kamēr Eiropas valstu ekonomikas atkopjas no koronavīrusa sekām, Ķīnas un Eiropas Savienības politiskās attiecības ir nokļuvušas uzmanības centrā. Lielākās un ietekmīgākās Eiropas Parlamenta frakcijas (Eiropas Tautas partija) priekšsēdētājs Manfrēds Vēbers uzskata, ka Ķīnas investori, kurus daļēji atbalsta valdība, šajā krīzē varētu mēģināt lēti iegādāties grūtībās nonākušos Eiropas uzņēmumus. Tādēļ būtu nepieciešams uz gadu apturēt uzņēmumu pārdošanu investoriem no Ķīnas.

Eiropas Tautas partijas grupas līderis uzsver to, cik svarīgi ir būt saliedētiem ekonomiskos lēmumos, jo mūsu ietekme ārpus Eiropas ir atkarīga no pašas Eiropas vienotības un izlēmības. Tādēļ dalībvalstīm jānovērtē situācija ilgtermiņā. Laikā, kad Eiropa diskutē un nevar ātri pieņemt sarežģītus lēmumus, piemēram, Ķīna var izmantot šo situāciju, lai gūtu labumu no mūsu ekonomikas.

«Mums ir jāatceras, ka Ķīnā ir atšķirīgs sociāli ekonomiskais modelis, atšķirīgs sabiedrības uzbūves modelis, atšķirīgs valsts pārvaldes modelis. Tādēļ mēs tuvākajos gados redzēsim, ka Ķīna kļūs ne tikai par ekonomisko sāncensi, bet arī, iespējams, par mūsu ienaidnieku jautājumos, kas skar valsts pārvaldes modeli. Viņi nav gatavi mainīt savu modeli brīvības, demokrātijas un tiesu neatkarības virzienā. Tādēļ mums nav jābūt naiviem. Tas ir galvenais, ko es gribu pateikt: Ķīna ir mūsu partnere, bet mums sarunās ar to nav jābūt naiviem.»

(Manfrēds Vēbers intervijā Latvijas Radio, 27.maijā).

---

ETP grupas apmaksāta publikācija. Sagatavojis Ģirts Salmgriezis, ETP grupas Latvijas preses un komunikācijas padomnieks. eppgroup.eu