Lai kādu atkritumu apsaimniekošanas modeli izvēlētos politiķi, ilgtspējīga un atbildīga atkritumu apsaimniekošana sākas mājās - kur izmetam vai glabājam baterijas, lādētājus, tukšās skārdenes, stikla pudeles, nolietotās riepas, sabojātās elektropreces un citas lietas, kas mums vairs nav derīgas, ir atkarīgs tikai un vienīgi no mums pašiem. Latvijā sekmīgi attīstās otrreiz izmantojamo un videi kaitīgo atkritumu savākšanas un pārstrādes sistēma, taču vēl arvien klibo cilvēku atbildības un apziņas līmenis - labākajā gadījumā nederīgās lietas tiek izmestas kopējā konteinerā vai noliktas tiem blakus, bet vēl arvien mežos un pilsētu nomalēs parādās arvien jaunas atkritumu kaudzes. Kā salīdzinoši jaunu spēlētāju atbildīgas atkritumu apsaimniekošanas jomā var nosaukt SIA Eco Piont, kas Rīgā un Latvijas reģionos, aptuveni 60 dalīto atkritumu pieņemšanas punktos, nodrošina svētīgu darbu - bez maksas no iedzīvotājiem pieņem metālu, stiklu, kartonu, koku, iepakojumu, nolietoto sadzīves tehniku un videi kaitīgos atkritumus.
Baterija nav sīkums
No malas skatoties, pavisam nevainīgā tukšā baterija ir vien tāds metāla sīkums, kurš lielu postu videi un cilvēkam nedara. Ja tā tiešām būtu tikai viena baterija visa cilvēka mūžā, tad trauksmes zvanus neviens nesistu, bet realitāte ir cita - baterijas, kas satur smagos metālus: dzīvsudrabu, svinu, kadmiju, niķeli, pasaulē patērē miljardiem. Ne bez iemesla visās tirdzniecības vietās, kur tiek tirgotas elektropreces, jābūt pieejamai bateriju savākšanas kastītei. Jāsaka, ka pakāpeniski sabiedrība sāk apzināties, cik svarīgi ir baterijas neizmest kopējā sadzīves atkritumu konteinerā, bet izmest tās speciāli paredzētajās vietās. To pašu var attiecināt uz dažādiem akumulatoriem, lādētājiem un citām elektroprecēm. To izgatavošanā ir izmantotas neskaitāmas vielas, kas ilgstošā periodā nepareizi uzglabātas rada kaitīgus savienojumus, nemaz nerunājot par fizisko vides tīrību.
Neliekuļosim ar eko vidi
Visbiežāk lauku ļaudis un privātmāju iedzīvotāji saka, ka viņiem neesot atkritumu - viss nevajadzīgais tiekot sadedzināts. Taču cik atbildīga ir šāda atkritumu apsaimniekošana?! Te ir jākliedz pilnā balsī - kaut vai tikai runājot par iepakojumu, tostarp plastmasas pudelēm - jā, tās sadeg, bet kādu iespaidu tas atstāj uz gaisa kvalitāti? Vai cilvēks, kurš audzē sev zemenes un dārzeņus, lepodamies, ka iegūst ekoloģiski tīru produktu, ir uzskatāms par zaļi domājošu, ja pavasara ugunskurā sadedzina ziemā sakrātos iepakojumu un vēlāk pelnus, kuru sastāvā noteikti ir gluži vai visa Mendeļejeva tabula, izkaisa dārzā kā mēslojumu - tā teikt: lai labāk aug! Jāielūkojas arī bēniņos, šķūnīšos, pagrabos - tur noteikti būs kalni ar stikla pudelēm, tukšām konservu bundžām un daudzām citām lietām, kas nepavisam vairs nenoderēs saimniecībā. Daļa šo jautājumu risina vienkārši - izrok bedri un visu aprok - nākotnē arheologiem, lai noskaidrotu, kā mēs šodien dzīvojam, neko vairāk nevajadzēs, kā vien šādu mini atkritumu poligonu.
Ērti un bez maksas
Taču paskatīsimies no otras puses - varbūt pavasara lielo tīrīšanu organizēt citādi? Savācam pa pakšiem, atvilktnēm, bēniņiem un šķūnīšiem visu nevajadzīgo un visu aizvedam uz dalīto atkritumu pieņemšanas laukumiem, kur viss nevajadzīgais ne tikai tiks salikts pareizajos konteineros, bet vēlāk jau citā veidolā nonāks otrreizējā apritē. Eco Point iesaka: «Mūsu mājaslapā ir atrodama plaša informācija par iespējām bez maksas nodot nevajadzīgās lietas. Kopumā mums ir 60 pieņemšanas punktu visā Latvijas teritorijā, tātad no jebkuras vietas ceļš no mājām līdz tuvākajam punktam nebūs tāls. Lai pavisam vienkārši uzzinātu tuvāko konkrēto atkritumu nodošanas punktu, aicinu piezvanīt pa bezmaksas tālruni un uzdot interesējošos jautājumus, tajā skaitā par darba laiku.»
Jāpiebilst, ka lielo sadzīves tehniku - ledusskapjus, televizorus, veļasmašīnas, plītis un citus priekšmetus - Rīgas teritorijā uzņēmums izved bez maksas - atliek vien piezvanīt un vienoties par laiku, kad ieradīsies transports.
Bezmaksas tālrunis uzziņām: 800 00 515
Mājaslapa internetā www.epoint.lv
