"Rīgas Dzirnavnieks": Audzēt labību lauksaimniekiem kļūst arvien lielāks izaicinājums
 
©Publicitātes foto

"Eiropas birokrātijas prasības kļūst smagnējākas un Eiropas kopējās lauksaimniecības politika Latvijai nedraudzīgāka, tādēļ audzēt labību mūsu lauksaimniekiem kļūst par arvien lielāku izaicinājumu - tomēr patiess gandarījums, ka mūsu lauksaimnieki ir norūdījušies pret tām un gatavi arī turpmāk darīt lietu, kas tiem patīk," tā AS "Rīgas Dzirnavnieks" rīkotajā seminārā lauksaimniekiem atzina uzņēmuma direktore Anita Skudra.

Uzņēmums iepazīstināja ar graudu pieņemšanas kvalitātes prasībām, kas pielāgotas eksporta vajadzībām, vienlaikus uzsvērot, ka Latviju arvien vairāk novērtē pasaulē izaudzēto kviešu un auzu augstās kvalitātes dēļ.

Biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja - Burmistre iepazīstināja ar Briseles jaunumiem un atzina, ka šogad ir svarīgas Eiropas Parlamenta vēlēšanas, jo no ievēlētajiem politiskajiem spēkiem būs atkarīgs, kā mainīsies lauksaimnieku dzīve Latvijā. Šobrīd arvien noteicošāki kļūst populisti, kas runā par bioloģisko lauksaimniecību, bet tas ir pretrunā atkal klimata pārmaiņām, jo rada daudz vairāk SEG emisijas. Brexit dēļ samazināsies ES budžets un līdz ar to arī kopējās lauksaimniecības budžets - šobrīd samazinājums tiek prognozēts par 12%. Baltijas valstīm lielākais samazinājums būs tieši lauku attīstībai, tiešmaksājumu jomā pat gaidāms neliels pieaugums uz citu valstu fona.

Šobrīd notiek dažādas diskusijas, kas apgrūtinās graudkopību. Piemēram, ka nedrīkstēs atstāt kailu arumu ziemas periodā, būs jāsēj ziemāju vai starpkultūras. Diemžēl šīs prasības nav adekvātas ziemeļu reģiona valstīm, kurās ir citādi klimatiskie apstākļi graudu augšanai. Vēl arī striktākas prasības būs pret "neražojošu zemi" - no definīcijas iespējams izņems grāvjus, apaugumus, nedrīkstēs zemi atdot ganībām. Plānots noteikt arī tiešmaksājumu griestus - līdz 100 000 eiro gadā.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesore, bioloģijas zinātņu doktore Biruta Bankina iepazīstināja ar jaunākajiem atklājumiem par mikotoksīniem un kāpēc sēnītes slimības rodas graudos un kā ar tām cīnīties. Viņa uzsvēra, ka svarīga ir graudu pareiza glabāšana, lai nerodas mitrums, kas ir priekšnosacījums, lai šie toksīni veidotos. Liela problēma kviešiem ir cietā melnplauka, kas tos padara nederīgus pārstrādei. Nu jau vairāk nekā desmit gadus Latvijā novērojama arī pundrurainā melnpauka. It īpaši neaizsargāti ir tieši bioloģiski audzētie kvieši. Savukārt rudziem izplatītākā slimība ir melnie graudi.

Somijas jaunu šķirņu selekcijas uzņēmums "Boreal" valdes loceklis Jaakko Laurinen savukārt pastāstīja par jaunākajām tendencēm graudaugu selekcionēšanā, kas piemēroti ziemeļu reģioniem.

Turpretī Gatis Smilts, "Bio Energy" pārstāvis, pastāstīja par jaunākajām mikrobioloģiskajām mēslošanas tehnoloģijām, kas palīdz atdzīvināt augsni un uzlabot ražīgumu.

AS „Rīgas Dzirnavnieks”ir viens no lielākajiem graudu pārstrādātājiem Baltijā. Uzņēmums ražo un pārdod graudu pārstrādes produktus - visu veidu kviešu un rudzu miltus, miltu maisījumus, pārslas, placinātus graudus un putraimus industriālajiem patērētājiem, kā arī fasēto produkciju individuālam patēriņam ar zīmoliem „Hercogs”, „Herkuless” un „Īsta Saimniece”.