Senās dzelzceļa stacijas Latvijā: otrā daļa
 

Aicinām tevi atkal uz mirkli aizceļot laikā un telpā un aplūkot, kā 20. gadsimtā Latvijā izskatījās dažādas dzelzceļa stacijas. Vairāk informācijas par dzelzceļa vēsturi un dažādiem interesantiem faktiem meklē mājaslapā www.dzelzcelam155.lv.

Avots: Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs

Dobeles stacija. Dobeles stacijas ēka uzbūvēta 1929. gadā Liepājas-Glūdas dzelzceļa vajadzībām. Tā celta pēc arhitekta Pētera Federa projekta kā vienstāva mūra ēka ar jumtā iebūvētu mansarda stāvu, kurā iekārtoti dzīvokļi. Stacijas kompleksā ietilpst arī ķieģeļu mūra ūdenstornis, kā arī vienstāva mūra ūdens sūknētavas ēka, kas izmantota tehniskā ūdens piegādei dzelzceļa stacijas vajadzībām. Mūsdienās stacija pilda savu sākotnējo funkciju, tajā arī ierīkots plašs pievedceļu tīkls, tostarp uz a/s “Dobeles dzirnavnieks”.

Avots: Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs

Airītes stacija. Vienstāva mūra stacijas ēka dzelzceļa līnijā Liepāja-Glūda uzbūvēta 1935. gadā, un tās mansarda stāvā ierīkoti dzīvokļi. Mūsdienās stacija savu sākotnējo funkciju vairs nepilda. Ēka ir nonākusi privātpersonas pārziņā, kura aktīvi darbojas, veicot stacijas atjaunošanas un vēsturiskās apzināšanas darbus ar mērķi stacijas ēkā ierīkot nelielu muzeju.

Avots: Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs

Asaru stacija. Stacija atvērta 1877. gadā. Sākotnēji stacijā ierīkotas piecas pārmijas, divi peroni, rampa un griezulis, izbūvēta tipveida stacijas ēka, kas Pirmā pasaules kara gados nodega. 1926. gadā pēc arhitekta Pētera Federa projekta te izbūvēta jauna stacijas ēka, kas saglabājusies līdz mūsdienām un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. 2015. gadā veikta stacijas modernizācija, izbūvējot jaunā standarta pasažieru platformas.

Avots: Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs

Brocēnu stacija. 1937. gadā pēc arhitekta V. Ozoliņa projekta uzcelta divstāvu stacijas ēka ar piebūvētu bagāžas noliktavu. Apbūves laukums 305 m². Jau 1927. gadā Rīgas cementa fabrika no stacijas gar Cieceres ezeru līdz kaļķakmeņu lauztuvēm izbūvēja apmēram 5 km garu 750 mm platuma dzelzceļu. 1961. gadā Brocēnu cementa un šīfera kombināta modernizācijas ietvaros no stacijas līdz Sātiņu karjeram tika izbūvēts 9,4 km garš elektrificēts platsliežu dzelzceļš, pie jaunatklātās drupināšanas fabrikas izbūvēts elektrolokomotīvju depo. 1999. gadā kustība elektrificētajā dzelzceļa posmā slēgta, tomēr cementa rūpnīcai joprojām pieder plašs platsliežu pievedceļu tīkls.

Avots: Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs

Žīguru stacija. 1920. gadā šeit Latvijas armijas karaspēka vajadzībām atklāts 28. versts pieturas punkts, kurš gadu vēlāk nodēvēts par Žīguriem. Līdz ar vietējo meža masīvu izciršanas uzsākšanu šeit pēc arhitektes Lidijas Grīnbergas projekta 1926. gadā iesākta un 1928. gadā pabeigta stacijas ēkas būvniecība. Pēdējais vilciens ar kokmateriālu kravu no Žīguriem uz Gulbeni izbrauca 2001. gada 29. augustā.

Avots: Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs

Mežciema stacija. Pieturas izbūvi 1937. gadā ierosināja Latvijas kredītbanka, kuras īpašumā pārgāja jaunais Mežciema kūrorts Daugavas labajā krastā. Kūrortu bija paredzēts izveidot par modernu ūdensdziedniecības iestādi. Pieturas punkts nodots vispārējai lietošanai 1938. gadā, taču pašlaik te pasažieru vilcieni nepietur.

Avots: Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs

Slokas stacija. Stacija ierīkota Rīgas-Tukuma dzelzceļa būvniecības laikā 1877. gadā. Tā apkalpoja Slokas pilsētas iedzīvotājus, Braņķu un Pavasara ciemu zemniekus un zvejniekus, Slokas pagasta un Kurzemes jūrmalas zvejnieku ciemu iedzīvotājus, kā arī 19.-20. gadsimtu mijā izbūvētās papīrfabrikas un cementa fabrikas strādniekus. Slokas stacijas ēka ir vienīgā no sākotnējo staciju ēkām, kas saglabājusies līdz mūsdienām un pilda savu sākotnējo funkciju.